Izglītība

Par ESF projekta „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” (Vien. Nr. 2009/0196/1DP/1.2.2.1.5/09/IPIA/VIAA/001) novada komisijas darba uzsākšanu projekta 6. posmā

            2012.gada janvārī ir sācies ESF projekta „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos”(Vien. Nr. 2009/0196/1DP/1.2.2.1.5/09/IPIA/VIAA/001) pēdējais, 6.posms, kas ilgs līdz 2012.gada aprīļa beigām.

    Uz 4. kvalitātes pakāpi pieteicās un tika atbalstītas Salas vidusskolas direktore Janīna Riška, Sūnu pamatskolas skolotāja Inita Kalniņa, Viesītes vidusskolas skolotājas Sanita Berģe un Sarmīte Ratiņa.

   Pamatojoties uz Jēkabpils novada izpilddirektora J.Subatiņa rīkojumu, novada pedagogu profesionālās darbības 4. kvalitātes pakāpes izvērtēšanas  komisijā iekļautas:

Valda Kalniņa- Sūnu pamatskolas direktore,

Gunta Ozoliņa- Aknīstes vidusskolas direktora vietniece,

Inga Bartuseviča- Biržu internātpamatskolas skolotāja, LIZDA pārstāve.

   Pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas Jēkabpils novada komisijas darbības kārtība nemainās ( darbības kārtība apstiprināta 09.09.2011.),  komisijas darbības principi un komisijas locekļu pienākumi ir tādi kā iepriekšējā posmā.

   Novērtēšanas laikā komisijas locekļi vēros, novērtēs un analizēs divas no pedagogu vadītajām mācību stundām, veiks pedagogu  portfolio iekļauto materiālu analīzi, iepazīsies ar izglītības iestādes administrācijas sniegtā pedagogu profesionālās darbības kvalitātes vērtējuma saturu, organizēs intervijas.

   Novada komisijas priekšlikums par 4. kvalitātes pakāpes piešķiršanu vai nepiešķiršanu tiks pieņemts, pamatojoties uz profesionālās darbības kvalitātes vērtēšanas rezultātā iegūto punktu summu un intervijas ar pedagogu rezultātiem.

            Novada komisijas darba grafiks ir sekojošs:

31.01.2012.

Pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas

Jēkabpils novada komisijas sekretāre Inga Bartuseviča

ESF projekts „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos”

(Vien. Nr. 2009/0196/1DP/1.2.2.1.5/09/IPIA/VIAA/001)

ievirzījies  noslēguma etapā

Savā finiša taisnē ir iegājis ESF projekts „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” 

(Vien. Nr. 2009/0196/1DP/1.2.2.1.5/09/IPIA/VIAA/001). 2012. gada janvārī ir uzsākts projekta pēdējais - 6. posms, kas ilgs līdz 2012. gada aprīlim. 6. posmā pedagogi varēja pieteikties tikai uz trešo aktivitāti, tas ir, sava darba profesionālās kvalitātes novērtēšanu.

Izstrādājot pēdējā posma pedagogu atlases nosacījumus, īpaši tika domāts par atbalstu tiem pedagogiem, kuri kopš 2009. gada, kad sākās projekts, ne reizi nebija piedalījušies nevienā no projekta aktivitātēm. Viņi tika atbalstīti pirmām kārtām.  Kā arī īpaši tika atbalstīti pedagogi, ja viņi pieteicās 4. un 5. kvalitātes pakāpei. Bija paredzēts, ja pieteiksies daudz pedagogu, kuri piesakās projektā pirmo reizi,  un finansējuma visiem nepietiks, tad varētu atbalstīt tā saucamos „brīvprātīgos” , tas ir, pedagogus, kuri piesakās savas profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanai, pretendējot uz pirmo līdz trešajai  kvalitātes pakāpei, veidojot pedagoga portfolio, bet par to nesaņemot mērķstipendiju 100 LVL.  Taču, kad saņēmām visus pieteikumus un tie bija 45, bet atbalstīt varējām 41 pedagogu, tad nebija tādu, kuri būtu atbalstāmi kā „brīvprātīgie”, jo četri pedagogi, kuri netika atbalstīti projektā,  pieteicās jau otro un trešo reizi. 

Kopumā pedagogi ir atbalstīti uz sekojošām profesionālās kvalitātes pakāpēm:

Viens pedagogs uz 1. kvalitātes pakāpi; astoņi pedagogi – uz 2. kvalitātes pakāpi; 28 pedagogi - uz 3. kvalitātes pakāpi; četri pedagogi – uz 4. kvalitātes pakāpi; un neviens uz 5. kvalitātes pakāpi, jo neviens nepieteicās. Runājot par pakāpēm – viszemākā ir pirmā pakāpe un visaugstākā ir piektā  pakāpe, kad pedagogs ar savu darbu ir atpazīstams valsts mērogā.

Novadu griezumā, veidojas sekojoša situācija:

Aknīstes novadā pieteicās 3 pedagogi, visi tika atbalstīti,

Jēkabpils novadā pieteicās 5 pedagogi, visi tika atbalstīti,

Viesītes novadā pieteicās 6 pedagogi, visi tika atbalstīti,

Krustpils novadā pieteicās 15 pedagogi, 12 tika atbalstīti,

Salas novadā pieteicās 16 pedagogi, 15 tika atbalstīti.

No četriem neatbalstītajiem Krustpils novada trīs pedagogiem nebija iesniegti atbilstoši dokumenti un Salas novada viens pedagogs netika atbalstīts finansējuma trūkuma dēļ, bet šī skolotāja pieteicās projektā jau trešo reizi.

Uz pedagoga 4. kvalitātes pakāpi pieteicās un tika atbalstītas Sūnu pamatskolas skolotāja Inita Kalniņa, Viesītes vidusskolas skolotājas Sanita Berģe un Sarmīte Ratiņa un Salas vidusskolas direktore Janīna Riška.

Kopējais finansējums 6. posma pedagogu mērķstipendijām ir 16400 LVL.

17.janvārī notika projekta 6. posmā  atbalstīto pedagogu informatīvā sanāksme, kurā runājām par pedagoga  portfolio saturu un noformējumu, par pedagoga profesionālās darbības kvalitātes rādītajiem, novērtēšanas kritērijiem un līmeņiem, par labās prakses piemēriem, u.c. 

18.01.2012.

Jēkabpils starpnovadu projekta koordinatore:   E. Ūbele

ESF projekts „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos”
(Vien. Nr. 2009/0196/1DP/1.2.2.1.5/09/IPIA/VIAA/001)
ievirzījies  noslēguma etapā

Savā finiša taisnē ir iegājis ESF projekts „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” 
(Vien. Nr. 2009/0196/1DP/1.2.2.1.5/09/IPIA/VIAA/001). 2012. gada janvārī ir uzsākts projekta pēdējais - 6. posms, kas ilgs līdz 2012. gada aprīlim. 6. posmā pedagogi varēja pieteikties tikai uz trešo aktivitāti, tas ir, sava darba profesionālās kvalitātes novērtēšanu.
Izstrādājot pēdējā posma pedagogu atlases nosacījumus, īpaši tika domāts par atbalstu tiem pedagogiem, kuri kopš 2009. gada, kad sākās projekts, ne reizi nebija piedalījušies nevienā no projekta aktivitātēm. Viņi tika atbalstīti pirmām kārtām.  Kā arī īpaši tika atbalstīti pedagogi, ja viņi pieteicās 4. un 5. kvalitātes pakāpei. Bija paredzēts, ja pieteiksies daudz pedagogu, kuri piesakās projektā pirmo reizi,  un finansējuma visiem nepietiks, tad varētu atbalstīt tā saucamos „brīvprātīgos” , tas ir, pedagogus, kuri piesakās savas profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanai, pretendējot uz pirmo līdz trešajai  kvalitātes pakāpei, veidojot pedagoga portfolio, bet par to nesaņemot mērķstipendiju 100 LVL.  Taču, kad saņēmām visus pieteikumus un tie bija 45, bet atbalstīt varējām 41 pedagogu, tad nebija tādu, kuri būtu atbalstāmi kā „brīvprātīgie”, jo četri pedagogi, kuri netika atbalstīti projektā,  pieteicās jau otro un trešo reizi. 
Kopumā pedagogi ir atbalstīti uz sekojošām profesionālās kvalitātes pakāpēm:
Viens pedagogs uz 1. kvalitātes pakāpi; astoņi pedagogi – uz 2. kvalitātes pakāpi; 28 pedagogi - uz 3. kvalitātes pakāpi; četri pedagogi – uz 4. kvalitātes pakāpi; un neviens uz 5. kvalitātes pakāpi, jo neviens nepieteicās. Runājot par pakāpēm – viszemākā ir pirmā pakāpe un visaugstākā ir piektā  pakāpe, kad pedagogs ar savu darbu ir atpazīstams valsts mērogā.
Novadu griezumā, veidojas sekojoša situācija:
Aknīstes novadā pieteicās 3 pedagogi, visi tika atbalstīti,
Jēkabpils novadā pieteicās 5 pedagogi, visi tika atbalstīti,
Viesītes novadā pieteicās 6 pedagogi, visi tika atbalstīti,
Krustpils novadā pieteicās 15 pedagogi, 12 tika atbalstīti,
Salas novadā pieteicās 16 pedagogi, 15 tika atbalstīti.
No četriem neatbalstītajiem Krustpils novada trīs pedagogiem nebija iesniegti atbilstoši dokumenti un Salas novada viens pedagogs netika atbalstīts finansējuma trūkuma dēļ, bet šī skolotāja pieteicās projektā jau trešo reizi.

Uz pedagoga 4. kvalitātes pakāpi pieteicās un tika atbalstītas Sūnu pamatskolas skolotāja Inita Kalniņa, Viesītes vidusskolas skolotājas Sanita Berģe un Sarmīte Ratiņa un Salas vidusskolas direktore Janīna Riška.
Kopējais finansējums 6. posma pedagogu mērķstipendijām ir 16400 LVL.
17.janvārī notika projekta 6. posmā  atbalstīto pedagogu informatīvā sanāksme, kurā runājām par pedagoga  portfolio saturu un noformējumu, par pedagoga profesionālās darbības kvalitātes rādītajiem, novērtēšanas kritērijiem un līmeņiem, par labās prakses piemēriem, u.c. 

18.01.2012.

Jēkabpils starpnovadu
projekta koordinatore:     E. Ūbele

Par ESF projekta „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos”

Vien Nr. 2009/0196/1DP/1.2.2.1.5/09/IPIA/VIAA/001

 4. kvalitātes pakāpes ieguvējiem

 Ir noslēdzies ESF projekta „Pedagogu konkurētspējas veicināšana  izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” 5. posms ( 2011. gada septembris - decembris). Pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas Jēkabpils novada komisija noslēguma sēdē izskatīja šī posma rezultātus.

ESF projekta „Pedagogu konkurētspējas veidošana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” 5.posmā uz 4. kvalitātes pakāpi pieteicās un  tika atbalstīti 3 pedagogi - Salas vidusskolas skolotāja Ingrīda Maurāne, Vīpes pamatskolas direktore Aija Semjonova un Viesītes vidusskolas skolotājs Andris Kivlenieks.

Novada komisija novērtēšanas periodā analizēja pedagogu darbību mācību procesā, kā arī pedagogu un administrācijas iesniegtos materiālus. Pēc visu materiālu izskatīšanas notika intervijas ar šiem pedagogiem. Tika apkopoti pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas rezultāti.

Pamatojoties uz pedagogu profesionālās darbības kvalitātes vērtēšanas rezultātā iegūto punktu summu un intervijas ar pedagogu rezultātu, komisija izteica priekšlikumu piešķirt 4. kvalitātes pakāpi sekojošiem pedagogiem – Ingrīdai Maurānei (Salas vidusskola), Aijai Semjonovai (Vīpes pamatskola) un Andrim Kivleniekam (Viesītes vidusskola).

Ja 1., 2. un 3. kvalitātes  pakāpes pedagogi sevi ir apliecinājuši kā komandas locekļi izglītības iestādē , tad 4. kvalitātes pakāpes pedagogi sevi ir apliecinājuši vairāku novadu darba organizācijā, viņiem ir jādalās savā darba pieredzē ar novadu izglītības iestādēm, pēc vajadzības ir jāuzstājas kā lektoriem izglītības iestādēs

28.12.2011.

Pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas Jēkabpils novada komisijas sekretāre     Inga Bartuseviča

Jēkabpilī notiks reģionāla konference - ES struktūrfondu ieguldījums izglītības attīstībā Zemgalē

Trešdien, 2. novembrī pulksten 11 Jēkabpils Valsts ģimnāzijā, Blaumaņa ielā 27 notiks konference „ES struktūrfondu ieguldījums izglītības attīstībā Zemgalē”.

Konferenci organizē Zemgales plānošanas reģiona (ZPR) Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu Reģionālais informācijas centrs un tajā aicināti piedalīties reģiona pašvaldību un Izglītības pārvalžu vadītāji, vispārizglītojošo un arodizglītības iestāžu direktori, projektu vadītāji no pašvaldībām un izglītības iestādēm, kā arī ieinteresētie skolu pedagogi un Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji.

Par valstī kopumā un Zemgales plānošanas reģionā atsevišķi sasniegto ES fondu apguvē pašreizējā plānošanas periodā ziņojumu sniegs Izglītības un zinātnes ministrijas Struktūrfondu departamenta projektu vadītāja Inga Misiņa. Viņa pēdējā laikā jau piedalījusies vairākās novadu diskusijās par struktūrfondu pieejamību un nozīmi izglītības iestāžu darba kvalitātes uzlabošanā. No Ingas Misiņas Jelgavas diskusijā sacītā izriet, ka pašreizējā programmēšanas periodā izglītības un zinātnes attīstībai no Eiropas Sociālā fonda ( ESF) Latvijā kopumā piesaistīts 188,8 miljonu latu liels finansējums, bet no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) – 401,2 miljoni latu.
 
Zemgales plānošanas reģionā 107 atbalstītajiem projektiem no abiem minētajiem fondiem kopā piesaistīts 37,2 miljoni latu. Tas ir daudz vai maz, ņemot vērā, ka lielāko īpatsvaru veido Latvijas Lauksaimniecības universitātes un Dobeles Valsts augļkopības institūta zinātnieku piesaistītā nauda, atbildi varēs sniegt Jēkabpils konferences dalībnieki. Viņiem arī vislabāk ir redzams, kādu efektu izstrādātie un ieviestie projekti atstāj uz izglītības sistēmas attīstību reģionā kopumā, kuras pašvaldības ir bijušas visnadzīgākās ES naudas apguvē, kādi negludumi projektu izstrādē un ieviešanā aizvien vēl ir vērojami iepirkumu organizēšanas un publicitātes nodrošināšanas procesā, kā arī uzraudzības un kontrolējošo institūciju darbā.

Konferences dalībniekiem vērtīgs būs, piemēram, Jēkabpils domes Izglītības nodaļas vadītājas Līgas Kļaviņas pieredzes izklāsts izglītības jomas projektu ieviešanā pašvaldībā. Savukārt Bauskas novada pašvaldības pārstāve Dina Romanovska aicināta konferences dalībniekus iepazīstināt ar ESF atbalstītā projekta „Sociālās atstumtības riskam pakļauto bērnu un jauniešu mācību atbalsta sistēmas izveide Bauskas novadā” sasniedzamajiem rezultātiem, bet Aizkraukles Profesionālās vidusskolas direktore Ruta Krūkle runās par pieredzi, kas struktūrfondu atbalstīto projektu ieviešanā uzkrāta viņas vadītajā izglītības iestādē. Konferences turpinājumā sekos darbs vairākās sekcijās, kurās diskutēs par vispārējās izglītības iestāžu konkurētspējas palielināšanu lauku teritorijās, par profesionālās izglītības iestāžu atbilstību darba tirgus prasībām, par izglītības iestāžu gatavību nodrošināt iekļaujošu izglītību bērniem ar īpašām vajadzībām. Starp citu, Jelgavā šāds Iekļaujošās izglītības atbalsta centrs jau uzsācis savu darbu.

Konferences rīkotāji no diskusiju dalībniekiem sagaida daudzus vērtīgus priekšlikumus ES struktūrfondu apguves pilnveidošanā reģionā, domājot jau par nākamo programmēšanas periodu, jo tieši izglītības un zinātnes sektora attīstībai Zemgales Plānošanas reģiona administrācija piešķir prioritāru nozīmi. Tas tāpēc, ka visu līmeņu attīstības centros Zemgalē nepieciešams apturēt jaunu cilvēku aizplūšanu uz lielajām pilsētām un ārzemēm, meklējot gan labākas studiju iespējas, gan apmaksātākas darba vietas. Tādējādi ir nepieciešams pilnveidot valstī jau esošās, kā arī veidot jaunas, uz izglītības attīstību vērstas, atbalsta programmas, kas tieši reģionos ļauj veicināt radošumu skolās, nodrošināt prakšu vietas, uzlabot profesionālās orientācijas darbu visās izglītības pakāpēs, saistot to ar vietējo uzņēmējdarbības vidi un zinātniskajām iestādēm. Zemgales Plānošanas reģiona speciālisti, kuri pilda koordinējošo lomu visa veida sadarbības veicināšanā starp valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī privāto un nevalstisko organizāciju sektoriem, uzskata, ka arī ES struktūrfondu finansējuma piesaistē un efektīvākā izmantošanā ir vēl daudz neizmantotu rezervju.   

Juris Kālis,
ZPR speciālists.
Zemgales Plānošanas reģiona informācija

Par ESF projekta „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” Vien. Nr.2009/0196/1DP/1.2.2.1.5/09/IPIA/VIAA/001 gaitu novadu izglītības iestādēs 2011./2012. mācību gadā

 2011. gada septembrī sākās ESF projekta „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” (Vien Nr. 2009/0196/1DP/1.2.2.1.5/09/IPIA/VIAA/001) 5. posms. Tas aptver 2011./2012. mācību gada I pusgadu no septembra līdz decembrim. Šajā posmā pedagogi varēja pieteikties tikai uz projekta 3. aktivitāti, tas ir, pedagogu darba kvalitātes  izvērtēšanu. Mūsu nolikums paredz, ka prioritāri atbalstām  4. un 5. kvalitātes pakāpes pretendentus un tos pedagogus, kuri projektā piesakās pirmo reizi. Tādējādi, uz 5. kvalitātes (augstāko)  pakāpi pieteicās 1 pedagogs un to arī atbalstījām, tā ir Aknīstes vidusskolas skolotāja Aija Voitiške. Uz 4. kvalitātes pakāpi pieteicās 5 pedagogi un atbalstīti tika 3 pedagogi, jo diviem pedagogiem  nebija iesniegti  atbilstoši dokumenti. Atbalstīti ir Viesītes vidusskolas skolotājs Andris Kivlenieks, Salas vidusskolas skolotāja Ingrīda Maurāne un Vīpes pamatskolas direktore Aija Semjonova.
Kopā 5. posmam pieteicās 87 pedagogi, atbalstīti tika 80 pedagogi. Ja 5. un 4. kvalitātes pakāpē kopā tika atbalstīti  4 pedagogi, tad uz 2. un 3. kvalitātes pakāpi kopā atbalstījām  76 pedagogus, no kuriem 41 pedagogs pirmo reizi iesaistījās projektā.
Patīkami, ka šajā posmā īpaši aktīvi bija Antūžu speciālās internātpmatskolas pedagogi un pieteicās 11 pedagogi, visi pirmo reizi.  Savukārt žēl, ka līdz šim tā arī  nav varējuši sasparoties un pieteikties uz kvalitātes pakāpes iegūšanu Dunavas un  Bērzgala  pamatskolas , arī Ābeļu pamatskolas pedagogi. Samērā maz piesakās arī pirmsskolas pedagogi. Bet iespējas vēl ir, jo janvārī sāksies šī projekta 6. posms (pēdējais), kad  arī prioritāri tiks atbalstīti tie pedagogi, kuri piesakās pirmo reizi.
Gribu atgādināt, ka projekta 3. aktivitātes nosacījums ir, ka pedagogs raksta savu pašvērtējumu un veido portfolio ( darba mapi) kā sava pašvērtējuma dokumentālu papildinājumu un ļauj pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas komisijai veidot pilnīgu priekšstatu par pedagoga profesionālo meistarību.
Par cik šajā posmā ir daudz pedagogu, kuri pirmo reizi rakstīs savu pašvērtējumu pēc projektā noteiktas formas un veidos portfolio, tad plānojam 15. novembrī aicināt kopā visus 5. posmā iesaistītos  pedagogus, lai pārrunātu, kā pareizi rakstīt pašvērtējumu un veidot portfolio.
Pedagogi savā pašvērtējumā izvērtē savu darbību sekojošās pamatjomās:
Mācību un audzināšanas darba plānošana, vadīšana un pedagoga darbības rezultātu izvērtējums;
Pedagoga ieguldījums skolēna individuālo spēju attīstībā un iespēju izmantošana skolēna vajadzību nodrošināšanā;
Pedagoga ieguldījums izglītības iestādes attīstībā ;
Pieredzes uzkrāšana un tālāknodošana;
Pedagoģiskās  darbības rezultātu analīze un darbības pašrefleksija.
Atbilstoši pamatjomām portfolio tiek uzkrāti materiāli un dokumentāli apliecinājumi pašvērtējumā ietvertā satura atspoguļošanai.
Portfolio satura divas trešdaļas veido pedagoga labās prakses piemēri, tas ir, mācību stundas paraugs, pasākuma apraksts, sadarbības ar vecākiem piemērs, u.c.  Un vienu no tiem pedagogs decembrī iesniegs projekta starpnovadu vadības grupai, lai mēs to varētu izvērtēt un gatavot  projekta noslēguma konferencei, kura notiks  pavasarī. 

25.10. 2011.
Projekta koordinatore:  E. Ūbele

Krustpils pamatskola darbosies kā Ekselences skola.

Ir noslēdzies ESF un VISC projekts ,,Dabaszinātnes un matemātika”, kura ietvaros Krustpils pamatskola darbojās 2 gadus, aprobējot jauno mācību saturu fizikā, ķīmijā, bioloģijā un matemātikā 7.-9.klasēs. Projekta darbības rezultātā mūsu skolas ieguldījums šajā jomā tika atzinīgi novērtēts, tāpēc šajā mācību gadā skola darbosies kā viena no inovatīvās pieredzes (Ekselences) skolu tīklā visā Latvijā. Šo statusu skola ieguva uz 2 gadiem konkursa atlases kārtā, kad no 44 skolām visā Latvijā šai misijai tika atlasītas 22 skolas, tai skaitā 6 pamatskolas.
Ekselences skolas loma ir popularizēt savu darbu, sniedzot metodisko atbalstu apkārtējo novadu skolu skolotājiem darbā ar projekta izstrādāto mācību saturu un materiāliem. Krustpils pamatskolas skolotāji šajā mācību gadā piedāvā savu konsultatīvo palīdzību metodiskajās dienās:
- Jolanta Navenicka  bioloģijā ceturtdien ( 10.00 – 15.00)

- Ilva Robežniece ķīmijā trešdien ( 13.30 – 15.30)

- Guna Pusbarniece fizikā trešdien (10.30 – 15.00)

- Leontina Podniece matemātikā trešdien (11.30 – 15.30)

- Velta Bojāre kā koordinatore pirmdien (10.00 – 15.00)
Ir paredzēti arī divi pasākumi skolēniem: ,,Logs uz profesiju pasauli” un ,, Mācīties ar interesi”, tādējādi sekmējot viņu interesi par dabaszinātņu un matemātikas mācību priekšmetiem.
Sazināties ar skolotājiem var arī zvanot vai rakstot viņiem uz e-pastu.

Koordinatore Velta Bojāre (t.65223936, kps48@inbox.lv)

Par ESF projektu „Atbalsts vispārējās izglītības pedagogu nodrošināšanai prioritārajos mācību priekšmetos”  ( Nr. 2008/0001/1DP/1.2.1.2.2./08/IPIA/VIAA/002 )

Sešu pašvaldību ( Jēkabpils, Krustpils, Salas, Viesītes, Aknīstes novados un Jēkabpils pilsētā) izglītības iestādēs noslēdzas ESF projekts „Atbalsts vispārējās izglītības pedagogu nodrošināšanai prioritārajos mācību priekšmetos”  (Vien.  Nr. 2008/0001/1DP/1.2.1.2.2./08/IPIA/VIAA/002 ). Kopš 2008. gada maija līdz 2011. gada jūnijam, prioritāro mācību priekšmetu pedagogiem bija iespēja saņemt mērķstipendiju līdz 150 Ls mēnesī atkarībā no stundu skaita.

Prioritārie mācību priekšmeti bija: matemātika, fizika, bioloģija, dabaszinības, kīmija, informātika un svešvaloda. Atbalstu varēja saņemt pedagogi, kas strādāja 7.-12. klasēs. Kāpēc tieši šie pedagogi? Jo vispārējās izglītības iestāžu vadību  2006.-2007. gadā  un vēl agrāk satrauca tas, ka skolās strauji samazinās eksakto mācību priekšmetu pedagogi, ka daudzi aiziet no skolām, arī pensijā.  Arī skolēnu skaits tajā laikā skolās bija krietni lielāks nekā šobrīd. 

Lai pieteiktos šim projektam, tagad ir iespējas to salīdzināt ar citu ESF projektu „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” , tad pedagogam savs darbs bija jāplāno uz priekšu, salīdzinot ar šo otru projektu, kad pedagogi izvērtē savu darbu un uzkrāj materiālu par iepriekšējiem darba gadiem. Un tā pedagogi savu darbu plānoja sekojošos virzienos:

1. Metodiskais darbs izglītības iestādē , piemēram, mācību metodiskas uzlabošana, pārbaudes darbu izstrāde, informācijas tehnoloģiju izmantošanas uzlabošana, u.c.

2. Konsultatīvais darbs , piemēram, tematiskās konsultācijas mācību motivācijas uzlabošanai, pasākumu organizēšana intereses veicināšanai par mācāmo priekšmetu, u.c.

3. Izpratnes veicināšana par vienādām iespējām izglītībā un karjerā un stereotipu mazināšanā par dzimumu ietekmi profesijas izvēlē .

4. Uzdevumi pēc izvēles, tas ir, skolēnu zinātniski pētnieciskā darba vadīšanā, ko pedagogi pamatā arī izvēlējās, paša pedagoga pētnieciskais darbs pedagoģijā vai izglītības zinātnē, vai prakses vadīšana topošajiem pedagogiem, ko arī daži pedagogi izvēlējās.

Šobrīd pedagogi vēl pārskata savas materiālu mapes, jo 2010./2011. mācību gada otrajā pusē veicām visu 4 gadu laikā veidoto mapju pārbaudi, pēdējā pārbaude vēl notika 2011. gada jūnijā, par ko pedagogi vēl atrāda savas mapes ar veiktajiem labojumiem un papildinājumiem.

Apkopojot projekta rezultātus, situācija ir sekojoša: pavisam projektā ir  piedalījušies 91 pedagogs, no tiem vienā periodā - 26, divos periodos – 29, trijos periodos – 21 un četros periodos 15 pedagogi. Pavisam kopā atbalstīti arī 7 studējošie pedagogi.

Secinājums – šis projekts bija liels stimuls pedagoga darba kvalitātes veicināšanai, tas ir, pedagogs pirms pieteicās dalībai šai projektā, pārdomāja, ko mācību gada laikā viņš var radīt no jauna, uzlabot mācību priekšmeta mācīšanā, ko palīdzēt skolēniem un kā viņus ieinteresēt tieši savā mācību priekšmetā, pārdomāja, kā ar savu mācību priekšmetu veicināt skolēnu karjeras izglītošanu. Nenoliedzami projekts bija arī materiāls atbalsts pedagogiem.

2011. gada 22. septembrī

 Projekta koordinatore:                                                                        Elga Ūbele

Pedagogu profesionālās darbības kvalitātes

novērtēšanas Jēkabpils novada komisijas darbības kārtība

            Pamatojoties uz 2009.gada 1.septembra MK noteikumi Nr.998 ”Noteikumi par darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.2.2.1.5.apakšaktivitāti „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” 15.punktu un citiem spēkā esošiem normatīvajiem aktiem, Jēkabpils novadu apvienība izveido Pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas Jēkabpils novada komisiju (turpmāk tekstā – novada komisija).

            Novada komisija organizē un nodrošina 4.kvalitātes pakāpes pretendentu profesionālās darbības kvalitātes vērtēšanu novadā.

Novada komisijas darbības mērķis un uzdevumi

            Novada komisijas darbības mērķis ir saskaņā ar pedagoga rakstisku iesniegumu, novērtēt pedagoga profesionālās darbības kvalitāti, veicinot pedagoga karjeras izaugsmes iespējas.

Novada komisijas uzdevumi ir:

ü  nodrošināt pedagoga profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas sagatavošanas darbu;

ü  analizēt pedagoga darbību mācību procesā, kā arī pedagoga un administrācijas iesniegtos materiālus;

ü  apkopot pedagoga profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas rezultātus atbilstoši vērtēšanas kritērijiem;

ü  izteikt priekšlikumu par kvalitātes pakāpes piešķiršanu/ nepiešķiršanu pedagogam atbilstoši novērtēšanas rezultātiem;

ü  nodrošināt pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas rezultātu nosūtīšanu projekta vadības grupai.

Novada komisijas izveidošana un tās darbības principi

Novada komisijas izveidi nodrošina Jēkabpils novada Izglītības un kultūras pārvalde.

Novada komisiju 3-5 locekļu sastāvā izveido ar Jēkabpils novada pašvaldības izpilddirektora rīkojumu.

            Novada komisijas sastāvā iekļauj:

• novadu izglītības iestāžu pārstāvjus (vadītājus; vadītāju vietniekus);
• LIZDA novada pārstāvi.

            Novada komisijas darbā var pieaicināt arī citus izglītības jomas speciālistus.

      Novada komisija darbojas novērtēšanas laikā (4 mēnešus): vērtēšanas sagatavošanās posmā, vērtēšanas norises posmā, rezultātu apkopošanas posmā.

            Novada komisijas sēdes sasauc pēc nepieciešamības, taču ne retāk kā 2 reizes novērtēšanas laikā (4 mēnešos). Novērtēšanas sagatavošanās posma pirmajā nedēļā komisijas priekšsēdētājs sasauc pirmo novada komisijas sēdi, kurā:

ü    komisijas locekļi tiek iepazīstināti ar Jēkabpils novada pašvaldības izpilddirektora apstiprināto novada komisijas darbības kārtību;

ü    tiek apstiprināts novada pedagogu atlases komisijas (PAK) atbalstīto 4.pakāpes pretendentu – novērtējamo pedagogu saraksts (skat. paraugu 1.pielikumā);

ü    tiek plānots un apstiprināts novērtēšanas laikā veicamo darbu grafiks (laika grafikā iekļaujamās darbības skatīt 2.pielikumā).

ü    katram novada komisijas loceklim tiek noteikti darba uzdevumi.

Novada komisijas sēdes tiek protokolētas. Protokolu paraksta komisijas priekšsēdētājs un komisijas sekretārs.

Novada komisijas sēdes ir slēgtas. Novada komisijas sēdes notiek, ja tajās piedalās vismaz 3 komisijas locekļi. Ja novada komisijas sēde kvoruma trūkuma dēļ nevar notikt, tad komisijas priekšsēdētājs 3 (trīs) darba dienu laikā sasauc atkārtotu novada komisijas sēdi.

            Novada komisija nodrošina, lai aktuālā informācija par komisijas sastāvu, katra komisijas locekļa darba pienākumiem, apstiprinātajiem dokumentiem un pieņemtajiem lēmumiem ir regulāri pieejama 4.kvalitātes pakāpes pretendentiem.

            Novada komisijas locekļu pienākumi

            Novada komisijas sastāvu veido komisijas priekšsēdētājs un komisijas locekļi, t.sk. komisijas sekretārs. Komisijas locekļu funkcijas un pienākumu sadali savas kompetences ietvaros novada komisija nosaka patstāvīgi.

            Novada komisijas priekšsēdētājs:

ü      nosaka novada komisijas sēžu laiku, sasauc tās un koordinē jautājumu izskatīšanu tajās;

ü      apstiprina novada komisijas izstrādāto pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas laika grafiku;

ü      pārstāv novada komisiju attiecībās ar izglītības iestādes padomi, kā arī privātpersonām;

            Komisijas priekšsēdētāja pienākumus, viņa prombūtnes laikā, pilda komisijas loceklis, kuram komisijas priekšsēdētājs to uztic.

      Novada komisijas locekļi:

ü      veic izskaidrojošo darbu par pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas procedūru;

ü      vēro, novērtē un analizē divas no pedagoga vadītajām mācību stundām;

ü      nodrošina pedagoga portfolio iekļauto materiālu analīzi;

ü      iepazīstas ar izglītības iestādes administrācijas sniegtā pedagoga profesionālās darbības kvalitātes vērtējuma saturu;

ü      organizē interviju ar 4.kvalitātes pakāpes pretendentu;

ü      atbilstoši novērtēšanas kritērijiem apkopo iekšējā un ārējā vērtējumā iegūtos punktus;

ü      lemj par profesionālās darbības kvalitātes pakāpes piešķiršanu pedagogam;

ü      nodrošina informāciju datu bāzei par pedagogiem piešķirto 4.kvalitātes pakāpi.

            Ja novada komisijas loceklis nepilda viņam noteiktos pienākumus, novada komisija ar klātesošo locekļu balsu vairākumu atbrīvo  novada komisijas locekli no pienākumu pildīšanas.

Novada komisijas sekretārs:

ü      pieņem novada komisijas darbam izglītības iestādē reģistrētas 4.kvalitātes pakāpes pretendentu iesniegumu kopijas;

ü      pieņem novada komisijas darbam 4.kvalitātes pretendentu CV kopijas (iesniegtas novada Pedagoga atlases komisijai (PAK));

ü      informē novada komisijas locekļus par komisijas sēdes vietu, datumu, laiku;

ü      protokolē novada komisijas sēdes, intervijas ar novērtējamajiem pedagogiem;

ü      informē pedagogus par novada komisijas lēmumiem;

ü      nodrošina novada komisijas dokumentācijas glabāšanu saskaņā ar normatīvo aktu nosacījumiem.

            Novada komisijas locekļi ievēro konfidencialitātes, godprātības, vienlīdzības, taisnīguma un objektivitātes principus, neizpaužot viedokļus, kuri tiek apspriesti komisijas sēdēs.

            Izmaiņas novada komisijas sastāvā var veikt, pamatojoties uz novada komisijas locekļa rakstisku un motivētu iesniegumu komisijas priekšsēdētājam. Izmaiņas novada komisijā tiek izskatītas un apstiprinātas novada komisijas sēdē, kuru sasauc komisijas priekšsēdētājs.

Intervijas organizēšana ar pedagogu – 4.kvalitātes pakāpes pretendentu

            Novada komisija, pirms priekšlikuma par 4.kvalitātes pakāpes piešķiršanu/nepiešķiršanu izteikšanas, organizē individuālu interviju (standartizēti jautājumi) ar novērtējamo pedagogu.  

Intervijas protokola kopiju novada komisijas priekšsēdētājs nosūta projekta vadības grupai.

Lēmuma pieņemšana un apstrīdēšana

Novada komisijas priekšlikums par 4.kvalitātes pakāpes piešķiršanu/nepiešķiršanu tiek pieņemts, pamatojoties uz profesionālās darbības kvalitātes vērtēšanas rezultātā iegūto punktu summu un intervijas ar pedagogu rezultātiem. Novada komisijas priekšlikums par 4.kvalitātes pakāpes piešķiršanu ir atbalstīts, ja par to nobalso vairāk nekā puse no klātesošajiem novada komisijas locekļiem. Ja balsis dalās līdzīgi, izšķirošā ir novada komisijas priekšsēdētāja balss.

Novada komisijas loceklim jāatturas no piedalīšanās priekšlikuma atbalstīšanā, ja tas skar šī komisijas locekļa personiskās, viņa ģimenes, pirmās vai otrās pakāpes radinieku vai to personu intereses, kuru likumīgais pārstāvis ir attiecīgais novada komisijas loceklis.

Novada komisijas loceklim nav tiesību piedalīties pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanā kā 4.kvalitātes pakāpes pretendentam. 

Novada komisijas rīkojumu par 4.kvalitātes pakāpes piešķiršanu/nepiešķiršanu, pamatojoties uz novada komisijas izteikto priekšlikumu, izdod Jēkabpils novada pašvaldība.

Projekta īstenošanas laikā (2009.gada novembris – 2012.gada marts) pedagogam nav apelācijas iespēju.

Pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas Jēkabpils novada komisijas materiālu iesniegšana projekta vadības grupai

Novērtēšanas noslēgumā novada komisija, ievērojot noteikto termiņu, projekta vadības grupai iesniedz:

ü      sēdes protokolu, kurā fiksēti novada komisijas locekļiem noteiktie darba uzdevumi;

ü      sēdes protokolu, kurā fiksēti novērtējamā pedagoga - 4.kvalitātes pakāpes pretendenta novērtēšanas rezultātā saņemtie punkti un priekšlikums par 4.kvalitātes pakāpes piešķiršanu/nepiešķiršana;

ü      iekšējā un ārējā vērtējuma kopsavilkuma tabulu (par katru novērtēto pedagogu);

ü      intervijas protokola kopiju (par katru novērtēto pedagogu);

ü      projekta attiecīgajā posmā apstiprināto novērtējamo pedagogu – 4.kvalitātes pakāpes pretendentu sarakstu.

            Pēc materiālu pārbaudes projekta vadības grupa saskaņo 4.kvalitātes pakāpes pretendentu sarakstu. 

Par ESF projekta „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” ( vien. Nr. 2009/0196/1DP/1.2.2.1.5/09/IPIA/VIAA/001) 5. posma (2011. gada septembris – decembris)  4. pedagogu profesionālās darbības kvalitātes pakāpes izvērtēšanas komisiju

Ar Jēkabpils novada izpilddirektora2011. gada 7. septembra  rīkojumu

 Nr. 2-5/11/43  „Par  pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas komisijas izveidošanu” komisijā ir iekļauti :

Inga Bartuseviča – Biržu internātpamatskolas skolotāja, arodbiedrības pārstāve,

Valda Kalniņa – Sūnu pamatskolas duirektore,

Gunta Ozoliņa – Aknīstes vidusskolas direktora vietniece.

 Projekta koordinatore:                                                            E. Ūbele

KONFERENCE „PEDAGOGS – IZGLĪTĪBAS KVALITĀTES PAMATS”

26.08.2011. Viesītes Kultūras pilī notika tradicionālā un vienlaicīgi arī ne tradicionāla pedagogu augusta konference. Konference „ Pedagogs-izglītības kvalitātes pamats” Aicināti bija visi 5 novadu pedagogu un izglītības iestāžu vadītāji. Tradicionāli, tāpēc ka notika augustā pirms jaunā mācību gada sākuma, bet netradicionāli, jo konference notika ESF projekta „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” , noklausoties tiešraidē no Latvijas Universitātes Mazās aulas  projekta vadītājas Evijas Papules, izglītības un zinātnes ministra Rolanda Broka un Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieces Ingas Štales uzrunas veltītas jaundibinātajai un projekta ietvaros radītajai Izglītības Inovāciju balvai 2011. 

Arī turpmākā konferences tematika sasaucās ar iepriekšminēto. Lektore – supervizore Sandra Lāce runāja par tēmu „Nākotnes skola ir sākusies jau šodien” ,bet lektore RPIVA profesore Zenta Anspoka stāstīja par aktuālo  tēmu „ Skolotājs 21. gadsimtā: izaicinājumi un iespējas” .

Kas ir Izglītības Inovācijas balva 2011?

Mūsdienu strauji mainīgā ekonomika izvirza būtiskus izaicinājumus konkurētspējīgas izglītības nodrošināšanai , pieprasot arvien jaunas iemaņas un kompetences,  radot vajadzību pēc elastīgas zināšanu un kompetenču pamatbāzes, kuras tad dzīves laikā var elastīgi papildināt vai pat mainīt. Būtiskus izaicinājumus Latvijas izglītības sistēmai izvirza arī negatīvās demogrāfiskās tendences, straujā informācijas tehnoloģiju attīstība, globalizācija, atvērtais ES darba tirgus. Līdz ar to izglītības kvalitāte ir viens no cilvēkkapitāla vērtības palielināšanas priekšnosacījumiem.

Par to, kā sekmīgi pārvarēt izaicinājumus plaši tiek diskutēts sabiedrībā kopumā un profesionāļu lokā. Kādai jābūt 21. gadsimta skolai, izglītības sistēmai, izglītības saturam un pašam skolotājam. Tāpēc inovatīvi risinājumi ir būtiski ne tikai mācību saturā, bet arī mācību vidē, cilvēkresursu un finanšu resursu piesaistē un efektīvā vadībā.

Tāpēc projekta „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos’ ietvaros tiek organizēta iniciatīva „IZGLĪTĪBAS INOVĀCIJAS BALVA”   mērķis :

            Apzināt un popularizēt inovācijas pedagoģijā un veicināt jaunu ideju ieviešanu izglītības un mācību procesā, lai rezultātā sekmētu izglītības kvalitātes paaugstināšanu. Mums kopīgi jāmeklē un jārod atbilde uzjautājumu  - kas ir inovācija mūsdienu izglītības sistēmā un kā tā sekmē jauniešu izaugsmi un dzīves mērķu sasniegšanu.

Pretendenti aicināti pieteikt inovācijas četrās kategorijās:

1. Mācību priekšmeta apguve (valodas, matemātika un datorika, sports un veselība, dabaszinātnes , sociālās zinātnes, māksla, integrēts mācību saturs.
2. Skolas vide ( mācību vide, izglītības iestādes funkcionēšana jaunos apstākļos, sabiedrības iesaiste),
3. Resursi un
4. Izglītības sistēma Latvijā.

Pretendentus balvai varēs pieteikt līdz 2011. gada 1. oktobrim, vērtēšanas komisija savu darbu veiks līdz 2011. gada 14. oktobrim.

30.08.2011.          &