Izglītība

ESF projekta „ Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos”  (Vien Nr. 2009/0196/1DP/1.2.2.1.5/09/IPIA/VIAA/001)
noslēguma seminārs 2012. gada 6. jūnijā

2012. gada 6. jūnijā Krustpils novada konferenču zālē pulcējās 86 pedagogi, izglītības iestāžu vadītāji, pašvaldību pārstāvji un  uzaicinātie viesi, lai izvērtētu 2,5 gados paveikto. Seminārs sakrīt ar mācību gada noslēgumu, tāpēc, izvērtējot paveikto, seminārā runājām ne tikai par darbu, bet mazliet arī par to, kā padomāt par sevi, jo sevišķi vasarā,  kā mazināt stresu, kura visapkārt ir tik daudz. 
Pedagoģijas doktore, Latvijas Universitātes docente Maija Biseniece stāstīja par veiksmīgu un stresu neradošu mijiedarbību saskarsmē kā vienu no skolotāja kompetencēm.
Sūnu pamatskolas direktore Valda Kalniņa, kura visā projekta  periodā vadīja novada pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas ( PPDKN) komisijas darbu, stāstīja par redzēto un secināto izvērtējot pedagogus - 4. pakāpes pretendentus. Viņa aicināja vairāk iepazīt savu kolēģu darbu, jo pašu vidū ir tik daudz radošu, interesantu skolotāju.
Par skolas PPDKN komisijas darbu pieredzē dalījās Rites pamatskolas direktore Iveta Maševska. Kā viena, tā otra direktore norādīja uz ieguvumiem projektā, gan uz to, kas nepatika, piemēram, tas, ka projekta gaitā, visos posmos mainījās pakāpju punktu skaits.
Viena no projekta niansēm bija tā, ka katram pedagogam, kas piedalījās 3. aktivitātē, bija jāiesniedz labās prakses piemēra prezentācija. Labās prakses piemēri būtu apkopojami kā vērtīgs pieredzes  materiāls. Ar savu labās prakses piemēru „Dabaszinību konkurss 6. klasei” - iepazīstināja Viesītes vidusskolas skolotāja, starpnovadu dabaszinību 5.-6. klašu  skolotāju metodiskās apvienības vadītāja Sanita Berģe
Krustpils pamatskolas skolotāja un direktores vietniece  Maija Kīne uzsvēra, ka projekts ir mācījis , ka „pastāvēs, kas pārmainīsies”  un skolotājam ir jāiet līdzi laika garam, nemitīgi mainoties un meklējot ko jaunu. Viņa atzina, ka arī pašvērtējums, ko visi skolotāji rakstīja, ir mācījis izvērtēt savu darbu no daudziem aspektiem, ko ikdienā skolotājs nemaz neiedomātos. Arī portfolio, ko skolotāji veidoja un ne reti bija neapmierināti, faktiski piespieda skolotāju „veikt revīziju” savos materiālos, atlasīt labāko, kvalitatīvāko, nevis krāt visu pēc kārtas. Atklātās stundas, ko skolotāji rādīja projekta gaitā, arī bija līdzeklis pārdomāt darba metodes, izvēlēties efektīvākās. Tam visam ir viens mērķis – paaugstināt izglītības kvalitāti.
Arī tas ir tiesa, ka ne visi paspēja „iekāpt vilcienā” , kamēr sasparojās, tikmēr tas jau bija garām, tas ir, projekts beidzās.
E. Ūbele iepazīstināja ar projekta rezultātiem novadu griezumā.
Interesants izvērtās darbs grupās  gan par jauniešu karjeras izglītību, gan par veselīgu dzīves veidu, gan skaistu un sakoptu apkārtējo vidi, kas mums visiem ir tik ļoti nepieciešama.

Semināra noslēgumā piedalījās projekta vadības grupas vadītāja Evija Papule un koordinatore Ineta Īvāne. Kā uzsvēra Evija Papule, projektam būs turpinājums un tas ir atkarīgs no pašiem pedagogiem. Nākotnē pedagogiem alga jāsaņem atbilstoši savai darba kvalitātei, bet to var noteikt izvērtējot pedagoga darbu visās jomās un piešķirot attiecīgu kvalitātes pakāpi. Skolotājiem interesanti bija uzzināt par 40 stundu darba nedēļu, ko varētu ieviest ar 2014. gada 1. jūniju. Un šeit auditorijai bija daudz jautājumu, kas un kā praktiski notiks.
ESF projekts „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” ir noslēdzies un secinājums ir: projekts rosināja uz jaunām izaugsmes iespējām. Projektā paveiktais ir ciešā saistībā ar Izglītības un zinātnes ministrijas uzsāktajām reformām izglītības sistēmā.

Jēkabpils starpnovadu
 projekta koordinatore:     E. Ūbele

Noslēdzies ESF projekts „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos”

(Vien. Nr. 2009/0196/1DP/1.2.2.1.5/09/IPIA/VIAA/001)

2012. gada 26. aprīlī izglītības iestādes iesniedza materiālus par ESF projekta „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” 6. posmu. Šis bija projekta pēdējais -  noslēdzošais posms. Pēdējā posmā kopā 3. aktivitātē bija atbalstīti 41 pedagogs, par ko jau informēju janvārī, uzsākot šo posmu.

Savukārt, 6. jūnijā plānots projekta noslēguma seminārs, kur runāsim par gūto pieredzi, par tālākajām iecerēm izglītības kvalitātes paaugstināšanā.

Apmeklējot izglītības iestādēs, kopumā jāsecina, ka pedagogi mērķtiecīgāk iesaistījās projektā nekā tas bija sākumā, pedagogu portfolio atspoguļo plašāku materiālu kā pierādījuma avotu klāstu, mācījās izvirzīt iespējamos uzdevumus savas darbības turpmākai uzlabošanai.  Arī vadībai bija iespēja pamatīgāk iedziļināties atsevišķu pedagogu darbā, izvērtēt viņu sniegumu  un tā atbilstību tai kvalitātes pakāpei, kurā pedagogs bija pieteicies. Tajā pat laikā jākonstatē, ka pedagogam izvērtēt sevi un savu ieguldījumu joprojām ir grūti, pie sava darba analīzes joprojām ir jāstrādā.

Visā projekta laikā ( 2009. gada novembris – 2012. gada aprīlis)   5 novados esam saņēmuši atbalstu  425 reizes, tas nozīmē, ka ir pedagogi, kuri ir atbalstīti visas 3 iespējamās reizes un tādi ir 19 pedagogi, 110 pedagogi ir saņēmuši atbalstu divas reizes un 148 pedagogi ir atbalstīti vienu reizi. Diemžēl 6 posmos kopumā nācās atteikt 166 pedagogiem, bet, ja kāds netika atbalstīts vienā posmā, tad tas izdevās nākošajā pieteikšanās periodā. Taču kopumā 23 pedagogi tā arī palika ne reizi nesaņēmuši atbalstu. Kāpēc? Galvenokārt ierobežotā finansējuma dēļ.

Projektā bija iespējams pieteikties uz 3 aktivitātēm. 1. aktivitāte bija pedagogu tālākizglītība, ja pedagogs domāja atstāt skolu, mainīt profesiju. Uz šo aktivitāti pieteicās samērā maz cilvēku un visā projekta gaitā ir atbalstīti tikai 4 pedagogi.

Populāra bija 2. aktivitāte – pedagogu tālākizglītība. To izmantoja 83 pedagogi. Visvairāk pedagogi apmeklēja kursus par darba metodiku apvienotājās klasēs (kopā 25 pedagogi) un kursus par darbu ar integrētajiem bērniem speciālajās  izglītības programmās, šos kursus apmeklēja 24 pedagogi. Pedagogi apmeklēja arī citus tālākizglītības kursus:  „Pirmsskolas pedagogs”, „Pamatizglītības skolotāja 5.-6. klasēs profesionālā pilnveide” , „Informātikas pedagogs pamatskolā” u.c. Mūsu pedagogu vidū apmeklētākā bija  Daugavpils Universitāte, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija, Rēzeknes Augstskola, u.c.

Runājot par 3. aktivitāti – pedagoga profesionālā pilnveide, tajā kopumā pedagogi guva atbalstu 338 reizes. Šīs aktivitātes būtība bija iegūt attiecīgu kvalitātes pakāpi, lai nākotnē to varētu pielietot nosakot pedagoga darba samaksu.  Pedagogiem bija iespēja pieteikties no 1. līdz 5. kvalitātes pakāpei. Rezultātā 6 posmos mūsu novadu pedagogi ieguva: 1 pedagogs 5. ( augstāko) kvalitātes pakāpi, 11 pedagogi 4. kvalitātes pakāpi, 167 pedagogi 3. kvalitātes pakāpi , 51 pedagogs 2. kvalitātes pakāpi un 3 pedagogi 1. kvalitātes pakāpi.

Jāteic, ka pedagogu aktivitāte dažādās izglītības iestādēs bija dažāda. Ir izglītības iestādes, kur neviens pedagogs ne reizi nepieteicās un līdz ar to nepiedalījās projektā, mazāk aktīvas bija pirmsskolas izglītības iestādes, lai gan bija arī aktīvi „dārziņi”, kā p.i.i. Ābelīte, kur piedalījās 59% pedagogu. No skolām aktīvākās bija Rubenes pamatskola (83%), Rubenes pamatskolā ir visvairāk 3 reizes atbalstīto pedagogu,  Aknīstes vidusskola ( 88%), Gārsenes pamatskola (91%), Krustpils pamatskola (97%) , Mežāres pamatskola (92%) , Biržu pamatskola ( 100%) , Viesītes vidusskola (89%), u.c. Un bija arī mazāk aktīvas skolas, kur pedagogi pieteicās tikai uz kursiem. Patīkami, ka pēdējos posmos sasparojās Antūžu speciālās internātpamatskolas pedagogi (46%).

Atbalstīto vidū pamatā ir vispārizglītojošo skolu un pirmsskolas pedagogi, bet ir arī logopēdi, psihologi, viens speciālais pedagogs, interešu izglītības pedagogi, arī Aizkraukles profesionālās vidusskolas Viesītē pedagogi.

6. jūnijā sanāksmē detalizētāk analizēsim, kā pedagogiem ir veicies šajā projektā. Grūti prognozēt, bet šādi projekti, kad pedagogi piedaloties projektā, vienlaicīgi gūst arī finansiālu atbalstu, tuvākajā nākotnē nav paredzēti.

02.05.2012.

 Jēkabpils starpnovadu projekta koordinatore:    E. Ūbele

Par ESF projekta „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” (Vien. Nr. 2009/0196/1DP/1.2.2.1.5/09/IPIA/VIAA/001) novada komisijas darba uzsākšanu projekta 6. posmā

            2012.gada janvārī ir sācies ESF projekta „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos”(Vien. Nr. 2009/0196/1DP/1.2.2.1.5/09/IPIA/VIAA/001) pēdējais, 6.posms, kas ilgs līdz 2012.gada aprīļa beigām.

    Uz 4. kvalitātes pakāpi pieteicās un tika atbalstītas Salas vidusskolas direktore Janīna Riška, Sūnu pamatskolas skolotāja Inita Kalniņa, Viesītes vidusskolas skolotājas Sanita Berģe un Sarmīte Ratiņa.

   Pamatojoties uz Jēkabpils novada izpilddirektora J.Subatiņa rīkojumu, novada pedagogu profesionālās darbības 4. kvalitātes pakāpes izvērtēšanas  komisijā iekļautas:

Valda Kalniņa- Sūnu pamatskolas direktore,

Gunta Ozoliņa- Aknīstes vidusskolas direktora vietniece,

Inga Bartuseviča- Biržu internātpamatskolas skolotāja, LIZDA pārstāve.

   Pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas Jēkabpils novada komisijas darbības kārtība nemainās ( darbības kārtība apstiprināta 09.09.2011.),  komisijas darbības principi un komisijas locekļu pienākumi ir tādi kā iepriekšējā posmā.

   Novērtēšanas laikā komisijas locekļi vēros, novērtēs un analizēs divas no pedagogu vadītajām mācību stundām, veiks pedagogu  portfolio iekļauto materiālu analīzi, iepazīsies ar izglītības iestādes administrācijas sniegtā pedagogu profesionālās darbības kvalitātes vērtējuma saturu, organizēs intervijas.

   Novada komisijas priekšlikums par 4. kvalitātes pakāpes piešķiršanu vai nepiešķiršanu tiks pieņemts, pamatojoties uz profesionālās darbības kvalitātes vērtēšanas rezultātā iegūto punktu summu un intervijas ar pedagogu rezultātiem.

            Novada komisijas darba grafiks ir sekojošs:

31.01.2012.

Pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas

Jēkabpils novada komisijas sekretāre Inga Bartuseviča

ESF projekts „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos”

(Vien. Nr. 2009/0196/1DP/1.2.2.1.5/09/IPIA/VIAA/001)

ievirzījies  noslēguma etapā

Savā finiša taisnē ir iegājis ESF projekts „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” 

(Vien. Nr. 2009/0196/1DP/1.2.2.1.5/09/IPIA/VIAA/001). 2012. gada janvārī ir uzsākts projekta pēdējais - 6. posms, kas ilgs līdz 2012. gada aprīlim. 6. posmā pedagogi varēja pieteikties tikai uz trešo aktivitāti, tas ir, sava darba profesionālās kvalitātes novērtēšanu.

Izstrādājot pēdējā posma pedagogu atlases nosacījumus, īpaši tika domāts par atbalstu tiem pedagogiem, kuri kopš 2009. gada, kad sākās projekts, ne reizi nebija piedalījušies nevienā no projekta aktivitātēm. Viņi tika atbalstīti pirmām kārtām.  Kā arī īpaši tika atbalstīti pedagogi, ja viņi pieteicās 4. un 5. kvalitātes pakāpei. Bija paredzēts, ja pieteiksies daudz pedagogu, kuri piesakās projektā pirmo reizi,  un finansējuma visiem nepietiks, tad varētu atbalstīt tā saucamos „brīvprātīgos” , tas ir, pedagogus, kuri piesakās savas profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanai, pretendējot uz pirmo līdz trešajai  kvalitātes pakāpei, veidojot pedagoga portfolio, bet par to nesaņemot mērķstipendiju 100 LVL.  Taču, kad saņēmām visus pieteikumus un tie bija 45, bet atbalstīt varējām 41 pedagogu, tad nebija tādu, kuri būtu atbalstāmi kā „brīvprātīgie”, jo četri pedagogi, kuri netika atbalstīti projektā,  pieteicās jau otro un trešo reizi. 

Kopumā pedagogi ir atbalstīti uz sekojošām profesionālās kvalitātes pakāpēm:

Viens pedagogs uz 1. kvalitātes pakāpi; astoņi pedagogi – uz 2. kvalitātes pakāpi; 28 pedagogi - uz 3. kvalitātes pakāpi; četri pedagogi – uz 4. kvalitātes pakāpi; un neviens uz 5. kvalitātes pakāpi, jo neviens nepieteicās. Runājot par pakāpēm – viszemākā ir pirmā pakāpe un visaugstākā ir piektā  pakāpe, kad pedagogs ar savu darbu ir atpazīstams valsts mērogā.

Novadu griezumā, veidojas sekojoša situācija:

Aknīstes novadā pieteicās 3 pedagogi, visi tika atbalstīti,

Jēkabpils novadā pieteicās 5 pedagogi, visi tika atbalstīti,

Viesītes novadā pieteicās 6 pedagogi, visi tika atbalstīti,

Krustpils novadā pieteicās 15 pedagogi, 12 tika atbalstīti,

Salas novadā pieteicās 16 pedagogi, 15 tika atbalstīti.

No četriem neatbalstītajiem Krustpils novada trīs pedagogiem nebija iesniegti atbilstoši dokumenti un Salas novada viens pedagogs netika atbalstīts finansējuma trūkuma dēļ, bet šī skolotāja pieteicās projektā jau trešo reizi.

Uz pedagoga 4. kvalitātes pakāpi pieteicās un tika atbalstītas Sūnu pamatskolas skolotāja Inita Kalniņa, Viesītes vidusskolas skolotājas Sanita Berģe un Sarmīte Ratiņa un Salas vidusskolas direktore Janīna Riška.

Kopējais finansējums 6. posma pedagogu mērķstipendijām ir 16400 LVL.

17.janvārī notika projekta 6. posmā  atbalstīto pedagogu informatīvā sanāksme, kurā runājām par pedagoga  portfolio saturu un noformējumu, par pedagoga profesionālās darbības kvalitātes rādītajiem, novērtēšanas kritērijiem un līmeņiem, par labās prakses piemēriem, u.c. 

18.01.2012.

Jēkabpils starpnovadu projekta koordinatore:   E. Ūbele

ESF projekts „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos”
(Vien. Nr. 2009/0196/1DP/1.2.2.1.5/09/IPIA/VIAA/001)
ievirzījies  noslēguma etapā

Savā finiša taisnē ir iegājis ESF projekts „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” 
(Vien. Nr. 2009/0196/1DP/1.2.2.1.5/09/IPIA/VIAA/001). 2012. gada janvārī ir uzsākts projekta pēdējais - 6. posms, kas ilgs līdz 2012. gada aprīlim. 6. posmā pedagogi varēja pieteikties tikai uz trešo aktivitāti, tas ir, sava darba profesionālās kvalitātes novērtēšanu.
Izstrādājot pēdējā posma pedagogu atlases nosacījumus, īpaši tika domāts par atbalstu tiem pedagogiem, kuri kopš 2009. gada, kad sākās projekts, ne reizi nebija piedalījušies nevienā no projekta aktivitātēm. Viņi tika atbalstīti pirmām kārtām.  Kā arī īpaši tika atbalstīti pedagogi, ja viņi pieteicās 4. un 5. kvalitātes pakāpei. Bija paredzēts, ja pieteiksies daudz pedagogu, kuri piesakās projektā pirmo reizi,  un finansējuma visiem nepietiks, tad varētu atbalstīt tā saucamos „brīvprātīgos” , tas ir, pedagogus, kuri piesakās savas profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanai, pretendējot uz pirmo līdz trešajai  kvalitātes pakāpei, veidojot pedagoga portfolio, bet par to nesaņemot mērķstipendiju 100 LVL.  Taču, kad saņēmām visus pieteikumus un tie bija 45, bet atbalstīt varējām 41 pedagogu, tad nebija tādu, kuri būtu atbalstāmi kā „brīvprātīgie”, jo četri pedagogi, kuri netika atbalstīti projektā,  pieteicās jau otro un trešo reizi. 
Kopumā pedagogi ir atbalstīti uz sekojošām profesionālās kvalitātes pakāpēm:
Viens pedagogs uz 1. kvalitātes pakāpi; astoņi pedagogi – uz 2. kvalitātes pakāpi; 28 pedagogi - uz 3. kvalitātes pakāpi; četri pedagogi – uz 4. kvalitātes pakāpi; un neviens uz 5. kvalitātes pakāpi, jo neviens nepieteicās. Runājot par pakāpēm – viszemākā ir pirmā pakāpe un visaugstākā ir piektā  pakāpe, kad pedagogs ar savu darbu ir atpazīstams valsts mērogā.
Novadu griezumā, veidojas sekojoša situācija:
Aknīstes novadā pieteicās 3 pedagogi, visi tika atbalstīti,
Jēkabpils novadā pieteicās 5 pedagogi, visi tika atbalstīti,
Viesītes novadā pieteicās 6 pedagogi, visi tika atbalstīti,
Krustpils novadā pieteicās 15 pedagogi, 12 tika atbalstīti,
Salas novadā pieteicās 16 pedagogi, 15 tika atbalstīti.
No četriem neatbalstītajiem Krustpils novada trīs pedagogiem nebija iesniegti atbilstoši dokumenti un Salas novada viens pedagogs netika atbalstīts finansējuma trūkuma dēļ, bet šī skolotāja pieteicās projektā jau trešo reizi.

Uz pedagoga 4. kvalitātes pakāpi pieteicās un tika atbalstītas Sūnu pamatskolas skolotāja Inita Kalniņa, Viesītes vidusskolas skolotājas Sanita Berģe un Sarmīte Ratiņa un Salas vidusskolas direktore Janīna Riška.
Kopējais finansējums 6. posma pedagogu mērķstipendijām ir 16400 LVL.
17.janvārī notika projekta 6. posmā  atbalstīto pedagogu informatīvā sanāksme, kurā runājām par pedagoga  portfolio saturu un noformējumu, par pedagoga profesionālās darbības kvalitātes rādītajiem, novērtēšanas kritērijiem un līmeņiem, par labās prakses piemēriem, u.c. 

18.01.2012.

Jēkabpils starpnovadu
projekta koordinatore:     E. Ūbele

Par ESF projekta „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos”

Vien Nr. 2009/0196/1DP/1.2.2.1.5/09/IPIA/VIAA/001

 4. kvalitātes pakāpes ieguvējiem

 Ir noslēdzies ESF projekta „Pedagogu konkurētspējas veicināšana  izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” 5. posms ( 2011. gada septembris - decembris). Pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas Jēkabpils novada komisija noslēguma sēdē izskatīja šī posma rezultātus.

ESF projekta „Pedagogu konkurētspējas veidošana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” 5.posmā uz 4. kvalitātes pakāpi pieteicās un  tika atbalstīti 3 pedagogi - Salas vidusskolas skolotāja Ingrīda Maurāne, Vīpes pamatskolas direktore Aija Semjonova un Viesītes vidusskolas skolotājs Andris Kivlenieks.

Novada komisija novērtēšanas periodā analizēja pedagogu darbību mācību procesā, kā arī pedagogu un administrācijas iesniegtos materiālus. Pēc visu materiālu izskatīšanas notika intervijas ar šiem pedagogiem. Tika apkopoti pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas rezultāti.

Pamatojoties uz pedagogu profesionālās darbības kvalitātes vērtēšanas rezultātā iegūto punktu summu un intervijas ar pedagogu rezultātu, komisija izteica priekšlikumu piešķirt 4. kvalitātes pakāpi sekojošiem pedagogiem – Ingrīdai Maurānei (Salas vidusskola), Aijai Semjonovai (Vīpes pamatskola) un Andrim Kivleniekam (Viesītes vidusskola).

Ja 1., 2. un 3. kvalitātes  pakāpes pedagogi sevi ir apliecinājuši kā komandas locekļi izglītības iestādē , tad 4. kvalitātes pakāpes pedagogi sevi ir apliecinājuši vairāku novadu darba organizācijā, viņiem ir jādalās savā darba pieredzē ar novadu izglītības iestādēm, pēc vajadzības ir jāuzstājas kā lektoriem izglītības iestādēs

28.12.2011.

Pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas Jēkabpils novada komisijas sekretāre     Inga Bartuseviča

Jēkabpilī notiks reģionāla konference - ES struktūrfondu ieguldījums izglītības attīstībā Zemgalē

Trešdien, 2. novembrī pulksten 11 Jēkabpils Valsts ģimnāzijā, Blaumaņa ielā 27 notiks konference „ES struktūrfondu ieguldījums izglītības attīstībā Zemgalē”.

Konferenci organizē Zemgales plānošanas reģiona (ZPR) Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu Reģionālais informācijas centrs un tajā aicināti piedalīties reģiona pašvaldību un Izglītības pārvalžu vadītāji, vispārizglītojošo un arodizglītības iestāžu direktori, projektu vadītāji no pašvaldībām un izglītības iestādēm, kā arī ieinteresētie skolu pedagogi un Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji.

Par valstī kopumā un Zemgales plānošanas reģionā atsevišķi sasniegto ES fondu apguvē pašreizējā plānošanas periodā ziņojumu sniegs Izglītības un zinātnes ministrijas Struktūrfondu departamenta projektu vadītāja Inga Misiņa. Viņa pēdējā laikā jau piedalījusies vairākās novadu diskusijās par struktūrfondu pieejamību un nozīmi izglītības iestāžu darba kvalitātes uzlabošanā. No Ingas Misiņas Jelgavas diskusijā sacītā izriet, ka pašreizējā programmēšanas periodā izglītības un zinātnes attīstībai no Eiropas Sociālā fonda ( ESF) Latvijā kopumā piesaistīts 188,8 miljonu latu liels finansējums, bet no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) – 401,2 miljoni latu.
 
Zemgales plānošanas reģionā 107 atbalstītajiem projektiem no abiem minētajiem fondiem kopā piesaistīts 37,2 miljoni latu. Tas ir daudz vai maz, ņemot vērā, ka lielāko īpatsvaru veido Latvijas Lauksaimniecības universitātes un Dobeles Valsts augļkopības institūta zinātnieku piesaistītā nauda, atbildi varēs sniegt Jēkabpils konferences dalībnieki. Viņiem arī vislabāk ir redzams, kādu efektu izstrādātie un ieviestie projekti atstāj uz izglītības sistēmas attīstību reģionā kopumā, kuras pašvaldības ir bijušas visnadzīgākās ES naudas apguvē, kādi negludumi projektu izstrādē un ieviešanā aizvien vēl ir vērojami iepirkumu organizēšanas un publicitātes nodrošināšanas procesā, kā arī uzraudzības un kontrolējošo institūciju darbā.

Konferences dalībniekiem vērtīgs būs, piemēram, Jēkabpils domes Izglītības nodaļas vadītājas Līgas Kļaviņas pieredzes izklāsts izglītības jomas projektu ieviešanā pašvaldībā. Savukārt Bauskas novada pašvaldības pārstāve Dina Romanovska aicināta konferences dalībniekus iepazīstināt ar ESF atbalstītā projekta „Sociālās atstumtības riskam pakļauto bērnu un jauniešu mācību atbalsta sistēmas izveide Bauskas novadā” sasniedzamajiem rezultātiem, bet Aizkraukles Profesionālās vidusskolas direktore Ruta Krūkle runās par pieredzi, kas struktūrfondu atbalstīto projektu ieviešanā uzkrāta viņas vadītajā izglītības iestādē. Konferences turpinājumā sekos darbs vairākās sekcijās, kurās diskutēs par vispārējās izglītības iestāžu konkurētspējas palielināšanu lauku teritorijās, par profesionālās izglītības iestāžu atbilstību darba tirgus prasībām, par izglītības iestāžu gatavību nodrošināt iekļaujošu izglītību bērniem ar īpašām vajadzībām. Starp citu, Jelgavā šāds Iekļaujošās izglītības atbalsta centrs jau uzsācis savu darbu.

Konferences rīkotāji no diskusiju dalībniekiem sagaida daudzus vērtīgus priekšlikumus ES struktūrfondu apguves pilnveidošanā reģionā, domājot jau par nākamo programmēšanas periodu, jo tieši izglītības un zinātnes sektora attīstībai Zemgales Plānošanas reģiona administrācija piešķir prioritāru nozīmi. Tas tāpēc, ka visu līmeņu attīstības centros Zemgalē nepieciešams apturēt jaunu cilvēku aizplūšanu uz lielajām pilsētām un ārzemēm, meklējot gan labākas studiju iespējas, gan apmaksātākas darba vietas. Tādējādi ir nepieciešams pilnveidot valstī jau esošās, kā arī veidot jaunas, uz izglītības attīstību vērstas, atbalsta programmas, kas tieši reģionos ļauj veicināt radošumu skolās, nodrošināt prakšu vietas, uzlabot profesionālās orientācijas darbu visās izglītības pakāpēs, saistot to ar vietējo uzņēmējdarbības vidi un zinātniskajām iestādēm. Zemgales Plānošanas reģiona speciālisti, kuri pilda koordinējošo lomu visa veida sadarbības veicināšanā starp valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī privāto un nevalstisko organizāciju sektoriem, uzskata, ka arī ES struktūrfondu finansējuma piesaistē un efektīvākā izmantošanā ir vēl daudz neizmantotu rezervju.   

Juris Kālis,
ZPR speciālists.
Zemgales Plānošanas reģiona informācija

Par ESF projekta „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” Vien. Nr.2009/0196/1DP/1.2.2.1.5/09/IPIA/VIAA/001 gaitu novadu izglītības iestādēs 2011./2012. mācību gadā

 2011. gada septembrī sākās ESF projekta „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” (Vien Nr. 2009/0196/1DP/1.2.2.1.5/09/IPIA/VIAA/001) 5. posms. Tas aptver 2011./2012. mācību gada I pusgadu no septembra līdz decembrim. Šajā posmā pedagogi varēja pieteikties tikai uz projekta 3. aktivitāti, tas ir, pedagogu darba kvalitātes  izvērtēšanu. Mūsu nolikums paredz, ka prioritāri atbalstām  4. un 5. kvalitātes pakāpes pretendentus un tos pedagogus, kuri projektā piesakās pirmo reizi. Tādējādi, uz 5. kvalitātes (augstāko)  pakāpi pieteicās 1 pedagogs un to arī atbalstījām, tā ir Aknīstes vidusskolas skolotāja Aija Voitiške. Uz 4. kvalitātes pakāpi pieteicās 5 pedagogi un atbalstīti tika 3 pedagogi, jo diviem pedagogiem  nebija iesniegti  atbilstoši dokumenti. Atbalstīti ir Viesītes vidusskolas skolotājs Andris Kivlenieks, Salas vidusskolas skolotāja Ingrīda Maurāne un Vīpes pamatskolas direktore Aija Semjonova.
Kopā 5. posmam pieteicās 87 pedagogi, atbalstīti tika 80 pedagogi. Ja 5. un 4. kvalitātes pakāpē kopā tika atbalstīti  4 pedagogi, tad uz 2. un 3. kvalitātes pakāpi kopā atbalstījām  76 pedagogus, no kuriem 41 pedagogs pirmo reizi iesaistījās projektā.
Patīkami, ka šajā posmā īpaši aktīvi bija Antūžu speciālās internātpmatskolas pedagogi un pieteicās 11 pedagogi, visi pirmo reizi.  Savukārt žēl, ka līdz šim tā arī  nav varējuši sasparoties un pieteikties uz kvalitātes pakāpes iegūšanu Dunavas un  Bērzgala  pamatskolas , arī Ābeļu pamatskolas pedagogi. Samērā maz piesakās arī pirmsskolas pedagogi. Bet iespējas vēl ir, jo janvārī sāksies šī projekta 6. posms (pēdējais), kad  arī prioritāri tiks atbalstīti tie pedagogi, kuri piesakās pirmo reizi.
Gribu atgādināt, ka projekta 3. aktivitātes nosacījums ir, ka pedagogs raksta savu pašvērtējumu un veido portfolio ( darba mapi) kā sava pašvērtējuma dokumentālu papildinājumu un ļauj pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas komisijai veidot pilnīgu priekšstatu par pedagoga profesionālo meistarību.
Par cik šajā posmā ir daudz pedagogu, kuri pirmo reizi rakstīs savu pašvērtējumu pēc projektā noteiktas formas un veidos portfolio, tad plānojam 15. novembrī aicināt kopā visus 5. posmā iesaistītos  pedagogus, lai pārrunātu, kā pareizi rakstīt pašvērtējumu un veidot portfolio.
Pedagogi savā pašvērtējumā izvērtē savu darbību sekojošās pamatjomās:
Mācību un audzināšanas darba plānošana, vadīšana un pedagoga darbības rezultātu izvērtējums;
Pedagoga ieguldījums skolēna individuālo spēju attīstībā un iespēju izmantošana skolēna vajadzību nodrošināšanā;
Pedagoga ieguldījums izglītības iestādes attīstībā ;
Pieredzes uzkrāšana un tālāknodošana;
Pedagoģiskās  darbības rezultātu analīze un darbības pašrefleksija.
Atbilstoši pamatjomām portfolio tiek uzkrāti materiāli un dokumentāli apliecinājumi pašvērtējumā ietvertā satura atspoguļošanai.
Portfolio satura divas trešdaļas veido pedagoga labās prakses piemēri, tas ir, mācību stundas paraugs, pasākuma apraksts, sadarbības ar vecākiem piemērs, u.c.  Un vienu no tiem pedagogs decembrī iesniegs projekta starpnovadu vadības grupai, lai mēs to varētu izvērtēt un gatavot  projekta noslēguma konferencei, kura notiks  pavasarī. 

25.10. 2011.
Projekta koordinatore:  E. Ūbele

Krustpils pamatskola darbosies kā Ekselences skola.

Ir noslēdzies ESF un VISC projekts ,,Dabaszinātnes un matemātika”, kura ietvaros Krustpils pamatskola darbojās 2 gadus, aprobējot jauno mācību saturu fizikā, ķīmijā, bioloģijā un matemātikā 7.-9.klasēs. Projekta darbības rezultātā mūsu skolas ieguldījums šajā jomā tika atzinīgi novērtēts, tāpēc šajā mācību gadā skola darbosies kā viena no inovatīvās pieredzes (Ekselences) skolu tīklā visā Latvijā. Šo statusu skola ieguva uz 2 gadiem konkursa atlases kārtā, kad no 44 skolām visā Latvijā šai misijai tika atlasītas 22 skolas, tai skaitā 6 pamatskolas.
Ekselences skolas loma ir popularizēt savu darbu, sniedzot metodisko atbalstu apkārtējo novadu skolu skolotājiem darbā ar projekta izstrādāto mācību saturu un materiāliem. Krustpils pamatskolas skolotāji šajā mācību gadā piedāvā savu konsultatīvo palīdzību metodiskajās dienās:
- Jolanta Navenicka  bioloģijā ceturtdien ( 10.00 – 15.00)

- Ilva Robežniece ķīmijā trešdien ( 13.30 – 15.30)

- Guna Pusbarniece fizikā trešdien (10.30 – 15.00)

- Leontina Podniece matemātikā trešdien (11.30 – 15.30)

- Velta Bojāre kā koordinatore pirmdien (10.00 – 15.00)
Ir paredzēti arī divi pasākumi skolēniem: ,,Logs uz profesiju pasauli” un ,, Mācīties ar interesi”, tādējādi sekmējot viņu interesi par dabaszinātņu un matemātikas mācību priekšmetiem.
Sazināties ar skolotājiem var arī zvanot vai rakstot viņiem uz e-pastu.

Koordinatore Velta Bojāre (t.65223936, kps48@inbox.lv)

Par ESF projektu „Atbalsts vispārējās izglītības pedagogu nodrošināšanai prioritārajos mācību priekšmetos”  ( Nr. 2008/0001/1DP/1.2.1.2.2./08/IPIA/VIAA/002 )

Sešu pašvaldību ( Jēkabpils, Krustpils, Salas, Viesītes, Aknīstes novados un Jēkabpils pilsētā) izglītības iestādēs noslēdzas ESF projekts „Atbalsts vispārējās izglītības pedagogu nodrošināšanai prioritārajos mācību priekšmetos”  (Vien.  Nr. 2008/0001/1DP/1.2.1.2.2./08/IPIA/VIAA/002 ). Kopš 2008. gada maija līdz 2011. gada jūnijam, prioritāro mācību priekšmetu pedagogiem bija iespēja saņemt mērķstipendiju līdz 150 Ls mēnesī atkarībā no stundu skaita.

Prioritārie mācību priekšmeti bija: matemātika, fizika, bioloģija, dabaszinības, kīmija, informātika un svešvaloda. Atbalstu varēja saņemt pedagogi, kas strādāja 7.-12. klasēs. Kāpēc tieši šie pedagogi? Jo vispārējās izglītības iestāžu vadību  2006.-2007. gadā  un vēl agrāk satrauca tas, ka skolās strauji samazinās eksakto mācību priekšmetu pedagogi, ka daudzi aiziet no skolām, arī pensijā.  Arī skolēnu skaits tajā laikā skolās bija krietni lielāks nekā šobrīd. 

Lai pieteiktos šim projektam, tagad ir iespējas to salīdzināt ar citu ESF projektu „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” , tad pedagogam savs darbs bija jāplāno uz priekšu, salīdzinot ar šo otru projektu, kad pedagogi izvērtē savu darbu un uzkrāj materiālu par iepriekšējiem darba gadiem. Un tā pedagogi savu darbu plānoja sekojošos virzienos:

1. Metodiskais darbs izglītības iestādē , piemēram, mācību metodiskas uzlabošana, pārbaudes darbu izstrāde, informācijas tehnoloģiju izmantošanas uzlabošana, u.c.

2. Konsultatīvais darbs , piemēram, tematiskās konsultācijas mācību motivācijas uzlabošanai, pasākumu organizēšana intereses veicināšanai par mācāmo priekšmetu, u.c.

3. Izpratnes veicināšana par vienādām iespējām izglītībā un karjerā un stereotipu mazināšanā par dzimumu ietekmi profesijas izvēlē .

4. Uzdevumi pēc izvēles, tas ir, skolēnu zinātniski pētnieciskā darba vadīšanā, ko pedagogi pamatā arī izvēlējās, paša pedagoga pētnieciskais darbs pedagoģijā vai izglītības zinātnē, vai prakses vadīšana topošajiem pedagogiem, ko arī daži pedagogi izvēlējās.

Šobrīd pedagogi vēl pārskata savas materiālu mapes, jo 2010./2011. mācību gada otrajā pusē veicām visu 4 gadu laikā veidoto mapju pārbaudi, pēdējā pārbaude vēl notika 2011. gada jūnijā, par ko pedagogi vēl atrāda savas mapes ar veiktajiem labojumiem un papildinājumiem.

Apkopojot projekta rezultātus, situācija ir sekojoša: pavisam projektā ir  piedalījušies 91 pedagogs, no tiem vienā periodā - 26, divos periodos – 29, trijos periodos – 21 un četros periodos 15 pedagogi. Pavisam kopā atbalstīti arī 7 studējošie pedagogi.

Secinājums – šis projekts bija liels stimuls pedagoga darba kvalitātes veicināšanai, tas ir, pedagogs pirms pieteicās dalībai šai projektā, pārdomāja, ko mācību gada laikā viņš var radīt no jauna, uzlabot mācību priekšmeta mācīšanā, ko palīdzēt skolēniem un kā viņus ieinteresēt tieši savā mācību priekšmetā, pārdomāja, kā ar savu mācību priekšmetu veicināt skolēnu karjeras izglītošanu. Nenoliedzami projekts bija arī materiāls atbalsts pedagogiem.

2011. gada 22. septembrī

 Projekta koordinatore:                                                                        Elga Ūbele

Pedagogu profesionālās darbības kvalitātes

novērtēšanas Jēkabpils novada komisijas darbības kārtība

            Pamatojoties uz 2009.gada 1.septembra MK noteikumi Nr.998 ”Noteikumi par darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.2.2.1.5.apakšaktivitāti „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” 15.punktu un citiem spēkā esošiem normatīvajiem aktiem, Jēkabpils novadu apvienība izveido Pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas Jēkabpils novada komisiju (turpmāk tekstā – novada komisija).

            Novada komisija organizē un nodrošina 4.kvalitātes pakāpes pretendentu profesionālās darbības kvalitātes vērtēšanu novadā.

Novada komisijas darbības mērķis un uzdevumi

            Novada komisijas darbības mērķis ir saskaņā ar pedagoga rakstisku iesniegumu, novērtēt pedagoga profesionālās darbības kvalitāti, veicinot pedagoga karjeras izaugsmes iespējas.

Novada komisijas uzdevumi ir:

ü  nodrošināt pedagoga profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas sagatavošanas darbu;

ü  analizēt pedagoga darbību mācību procesā, kā arī pedagoga un administrācijas iesniegtos materiālus;

ü  apkopot pedagoga profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas rezultātus atbilstoši vērtēšanas kritērijiem;

ü  izteikt priekšlikumu par kvalitātes pakāpes piešķiršanu/ nepiešķiršanu pedagogam atbilstoši novērtēšanas rezultātiem;

ü  nodrošināt pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas rezultātu nosūtīšanu projekta vadības grupai.

Novada komisijas izveidošana un tās darbības principi

Novada komisijas izveidi nodrošina Jēkabpils novada Izglītības un kultūras pārvalde.

Novada komisiju 3-5 locekļu sastāvā izveido ar Jēkabpils novada pašvaldības izpilddirektora rīkojumu.

            Novada komisijas sastāvā iekļauj:

• novadu izglītības iestāžu pārstāvjus (vadītājus; vadītāju vietniekus);
• LIZDA novada pārstāvi.

            Novada komisijas darbā var pieaicināt arī citus izglītības jomas speciālistus.

      Novada komisija darbojas novērtēšanas laikā (4 mēnešus): vērtēšanas sagatavošanās posmā, vērtēšanas norises posmā, rezultātu apkopošanas posmā.

            Novada komisijas sēdes sasauc pēc nepieciešamības, taču ne retāk kā 2 reizes novērtēšanas laikā (4 mēnešos). Novērtēšanas sagatavošanās posma pirmajā nedēļā komisijas priekšsēdētājs sasauc pirmo novada komisijas sēdi, kurā:

ü    komisijas locekļi tiek iepazīstināti ar Jēkabpils novada pašvaldības izpilddirektora apstiprināto novada komisijas darbības kārtību;

ü    tiek apstiprināts novada pedagogu atlases komisijas (PAK) atbalstīto 4.pakāpes pretendentu – novērtējamo pedagogu saraksts (skat. paraugu 1.pielikumā);

ü    tiek plānots un apstiprināts novērtēšanas laikā veicamo darbu grafiks (laika grafikā iekļaujamās darbības skatīt 2.pielikumā).

ü    katram novada komisijas loceklim tiek noteikti darba uzdevumi.

Novada komisijas sēdes tiek protokolētas. Protokolu paraksta komisijas priekšsēdētājs un komisijas sekretārs.

Novada komisijas sēdes ir slēgtas. Novada komisijas sēdes notiek, ja tajās piedalās vismaz 3 komisijas locekļi. Ja novada komisijas sēde kvoruma trūkuma dēļ nevar notikt, tad komisijas priekšsēdētājs 3 (trīs) darba dienu laikā sasauc atkārtotu novada komisijas sēdi.

            Novada komisija nodrošina, lai aktuālā informācija par komisijas sastāvu, katra komisijas locekļa darba pienākumiem, apstiprinātajiem dokumentiem un pieņemtajiem lēmumiem ir regulāri pieejama 4.kvalitātes pakāpes pretendentiem.

            Novada komisijas locekļu pienākumi

            Novada komisijas sastāvu veido komisijas priekšsēdētājs un komisijas locekļi, t.sk. komisijas sekretārs. Komisijas locekļu funkcijas un pienākumu sadali savas kompetences ietvaros novada komisija nosaka patstāvīgi.

            Novada komisijas priekšsēdētājs:

ü      nosaka novada komisijas sēžu laiku, sasauc tās un koordinē jautājumu izskatīšanu tajās;

ü      apstiprina novada komisijas izstrādāto pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas laika grafiku;

ü      pārstāv novada komisiju attiecībās ar izglītības iestādes padomi, kā arī privātpersonām;

            Komisijas priekšsēdētāja pienākumus, viņa prombūtnes laikā, pilda komisijas loceklis, kuram komisijas priekšsēdētājs to uztic.

      Novada komisijas locekļi:

ü      veic izskaidrojošo darbu par pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas procedūru;

ü      vēro, novērtē un analizē divas no pedagoga vadītajām mācību stundām;

ü      nodrošina pedagoga portfolio iekļauto materiālu analīzi;

ü      iepazīstas ar izglītības iestādes administrācijas sniegtā pedagoga profesionālās darbības kvalitātes vērtējuma saturu;

ü      organizē interviju ar 4.kvalitātes pakāpes pretendentu;

ü      atbilstoši novērtēšanas kritērijiem apkopo iekšējā un ārējā vērtējumā iegūtos punktus;

ü      lemj par profesionālās darbības kvalitātes pakāpes piešķiršanu pedagogam;

ü      nodrošina informāciju datu bāzei par pedagogiem piešķirto 4.kvalitātes pakāpi.

            Ja novada komisijas loceklis nepilda viņam noteiktos pienākumus, novada komisija ar klātesošo locekļu balsu vairākumu atbrīvo  novada komisijas locekli no pienākumu pildīšanas.

Novada komisijas sekretārs:

ü      pieņem novada komisijas darbam izglītības iestādē reģistrētas 4.kvalitātes pakāpes pretendentu iesniegumu kopijas;

ü      pieņem novada komisijas darbam 4.kvalitātes pretendentu CV kopijas (iesniegtas novada Pedagoga atlases komisijai (PAK));

ü      informē novada komisijas locekļus par komisijas sēdes vietu, datumu, laiku;

ü      protokolē novada komisijas sēdes, intervijas ar novērtējamajiem pedagogiem;

ü      informē pedagogus par novada komisijas lēmumiem;

ü      nodrošina novada komisijas dokumentācijas glabāšanu saskaņā ar normatīvo aktu nosacījumiem.

            Novada komisijas locekļi ievēro konfidencialitātes, godprātības, vienlīdzības, taisnīguma un objektivitātes principus, neizpaužot viedokļus, kuri tiek apspriesti komisijas sēdēs.

            Izmaiņas novada komisijas sastāvā var veikt, pamatojoties uz novada komisijas locekļa rakstisku un motivētu iesniegumu komisijas priekšsēdētājam. Izmaiņas novada komisijā tiek izskatītas un apstiprinātas novada komisijas sēdē, kuru sasauc komisijas priekšsēdētājs.