Jēkabpils Latviešu biedrība

Uzņēmēji, iespējams, tikai aizgājuši pagrīdē

Satiksmes ministrija pagājušonedēļ publiski paziņoja, ka nevirzīs skatīšanai Saeimā uzņēmēju grupas priekšlikumus par Daugavas kuģošanas iespēju priekšizpētes projektu. Tomēr, kā konferencē norādīja Vides ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktors Rolands Bebris, tas nenozīmē, ka uzņēmēju grupa atteikusies no saviem nodomiem, un, iespējams, mēģinās panākt savu citādā veidā.
Par to, kādas sekas varētu izraisīt šie plāni, ja tos izdotos īstenot, stāstīja Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta vadošā pētniece, Jūras ekoloģijas laboratorijas vadītāja Elmīra Boikova. Viņa atgādināja, ka Daugavas baseins aizņem 42 procentus jeb gandrīz pusi Latvijas teritorijas un tajā ir naudā neaprēķināmas vērtības.
"Atceros, kā mani vecāki parakstījās pret Staburaga appludināšanu. Pēc tam es katru dienu gāju pie Daugavas un skatījos, kā lēnām tas applūst arvien vairāk, līdz beidzot pavisam pazuda zem ūdens. Vēlreiz pieļaut Daugavas piedraņķēšanu nedrīkst," sacīja E.Boikova.
Viņa arī atgādināja, ka Daugavas racēji melo, stāstot par neesošām Eiropas direktīvām, kuras it kā paredz iekšējo ūdensceļu attīstību. Gluži otrādi - viena no Eiropas Savienības direktīvām paredz nodrošināt labu ūdens kvalitāti, kas nebūs iespējams, ja Daugava pārvērtīsies slūžu, vēl trīs HES un kanālu sistēmā. Kamēr kanāla racēji spriež par savām ekonomiskajām interesēm, kanāliem un ostām, citviet Eiropā tērē milzīgas naudas summas, lai atjaunotu kanālos pārvērsto upju dabisko tecējumu un ekosistēmu.

Daugava nes vēstījumu no pagātnes nākotnei

Publicists Dainis Īvāns sacīja, ka viņš nespējot Pļaviņu HES nosaukt citādi kā par Ļeņina HES (kā to arī sauca padomju gados), jo ļeņiniskā sistēma parādīja tautai tās vietu - jūs esat vergi, jums var atņemt vissvētāko.
Ideja par kuģojamu kanālu izbūvi patiesībā nemaz neesot tik jauna - dažādos laikos dažādiem varasvīriem bijuši līdzīgi plāni. Tā, piemēram, hercogs Jēkabs savulaik vēlējies apiet Rīgu un rast pieeju Baltijas jūrai, rokot kanālu, kas sāktos pie Eglaines un izvestu Baltijas jūras krastā.
"Daugava kā liela sēļu upe minēta jau seno romiešu kartē. Tā patiesībā ir vēstījums par mūsu tautas vēsturiskajām gaitām, sākot no mītiskās senatnes, no vikingu laikiem, par ko stāsta akmeņos iecirstās rūnu zīmes, seno apmetņu vietas un kapulauki, pilskalni un senču svētvietas," stāstīja arheologs Juris Urtāns.
"Viena no unikālākajām vērtībām Daugavas baseinā ir Augšdaugava, kur upes plūdums joprojām saglabājies neizmainīts, bet jo īpaši Daugavas loki, tāpēc arī savulaik izveidots dabas parks ar tādu pašu nosaukumu. Svarīgi ir panākt, lai dabas parks tiktu iekļauts starptautiskajā UNESCO aizsargājamo objektu programmā," norādīja Daugavpils Universitātes Sistemātiskās bioloģijas institūta bioloģijas zinātņu maģistre Jolanta Bāra, bet dabas parka direktors Juris Silovs atgādināja par kultūrvēsturiskajām vērtībām un tradīcijām - Slutišķu etnogrāfisko vecticībnieku sādžu, Markovas dabas taku un citiem objektiem, kas jau kļuvuši par tūrisma nozares sastāvdaļu. Savukārt Jēkabpils Vēstures muzeja galvenā krājumu glabātāja Iluta Bērziņa stāstīja par Daugavas lomu Jēkabpils attīstībā, atdzīvinot iztēlē tos laikus, kad pa upi cauri pilsētai brauca plosti, tika vilktas strūgas.
Tagad Daugavai varbūt vairs nav tik lielas saimnieciskās nozīmes kā agrāk, bet vai tāpēc tā būtu kļuvusi nevērtīgāka? Daugava ir nacionālas nozīmes vērtība un to nedrīkst ne iztirgot, ne pārvērst dīķī - par to iestājās Vides aizsardzības kluba viceprezidente Lelde Stumbre.

Bērni saka "NĒ" racējiem  

Savu vārdu par Daugavas saglabāšanu bija sacījuši arī bērni - tie, kuriem būs lemts nākotnē rūpēties par mūsu Likteņupi. Jēkabpils Latviešu biedrības izsludinātajā zīmējumu un eseju konkursā piedalījās Rīgas Ziepniekkalna sākumskolas, Olaines pagasta sākumskolas, Āgenskalna pamatskolas, Antūžu speciālās internātpamatskolas, Jēkabpils Mākslas skolas, Jēkabpils vakara vidusskolas un Jēkabpils poļu pamatskolas audzēkņi.
Pavisam bija iesūtīti aptuveni 150 darbu, ko vērtēja klašu grupās. Par labākajiem tika atzīti: Ziepniekkalna sākumskolas 1.b klases audzēknes Evelīnas Paulas Zanderes, 4.b klases audzēknes Selīnas Paulas Sproģes, 5.klases audzēknes Nikolas Ditas Namnieces un 6.klases skolnieces Sabīnes Guštabas zīmējumi. Bez tam augstākais novērtējums piešķirts arī Jēkabpils poļu pamatskolas 1.klases audzēknim Edgaram Pudulim, 2.klases audzēknei Viktorijai Ļūļakai un Renāram Vinogradovam un Jēkabpils Mākslas skolas 3.klases audzēknei Lijai Jēgerei. Speciālbalvas izpelnījās visi seši pirmsskolas iestādes "Zvaniņš" darbi, kā arī Antūžu skolas darbi. Šīs mācību iestādes audzēkņi Vladimirs un Edgars saņēma arī atzinību par izgatavotajām koka karotēm un lāpstiņām, ko saņēma lektori. Labāko eseju uzrakstījusi Jēkabpils vakara vidusskolas 11.c klases audzēkne Linda Vaikule. Zīmējumi un eseja nonāks pie valsts amatpersonām kopā ar rezolūcijām un parakstiem, bet pirms tam paredzēts rīkot šo darbu ceļojošo izstādi.
Šķiet, vistreknāko punktu jebkuram Daugavas apdraudējumam pielicis kāda Rīgas skolēna zīmējuma otrā pusē rakstītais:
"Vēstule Daugavas racējiem. Jums nevajag naudu, jo jums ir ļoti daudz. Jums noteikti pietiek. NĒ, nē, nē, nē, nerociet!"

Jēkabpils Latviešu biedrība

P.S. Jēkabpils Latviešu biedrība saka paldies Krustpils novada domei, Jēkabpils novada domei, kuras atvēlēja līdzekļus konferences rīkošanai, Sanitai Dīriņai no Atašienes par kazu sieru, Dainai Miezānei no Aknīstes par sēļu rudzu maizi, zemnieku saimniecībai "Birzītes" par pienu, Gundaram Kalvem par zivju cienastu un "Gaļas nama" īpašniekam Normundam Teicānam par gardu maltīti, Jēkabpils domei par atbalstu projektam.