Krustpils
novada pašvaldība
Kā nokļūt Krustpils novadā?Apskates objektiDabas objektiNaktsmītnesPieejas internetamAmatnieku sētas un darbnīcasLauku labumiAktīvā atpūtaKultūras pieminekļu sarakstsĪpaši aizsargājamās dabas teritorijas
SportsPA „Jaunāmuiža” -pansionātsAC "Māzers"Vēlēšanu komisijaNVO biedrībasJauniešiemDarba kalendārsTransportlīdzekļu maksimālās masas ierobežojumi"Krustpils Novadnieks"
Gadījuma bilde
2013. gada 20. maijs
Vārda dienu svin:
Venta, Salvis, Selva
Vārda dienu svin:
Venta, Salvis, Selva
Tūrisms un atpūta
Grāmata par dabas vērtībām Zemgalē (angļu valodā)
Jauns tūrisma objekts Krustpils novadā
Aicinu apmeklēt skaistu, sakoptu vietu Krustpils novadā Krustpils pagastā, blakus Rīgas šosejai un tiltam pār Aivieksti – Kalnsētas. Šeit 40 gadu garumā veidota, stādīta un ar mīlestību kopta lauku sēta. Pēdējos trīs gadus dažādās skatēs un konkursos saņemtas atzinības, diplomi un godalgas.
Beidzot Kalnsētu saimnieki sadūšojušies un savu mazo paradīzi piedāvā skatīt visiem interesentiem. Šovasar Kalnsētās notika mākslas plenērs, kur divpadsmit mākslinieki nedēļas garumā gleznoja Aiviekstes un Daugavas krastu burvību, noslēgumā visu sastrādāto rādot jaukā izstādē plašajās atpūtas telpās tepat Kalnsētās.
Uz tikšanos!
Velta Šteinberga
Kalnsētas mājas saimniece
Apceļo Krustpils novadu
Apceļo dzimto “Depo”, katru rītu aicina “Latvijas Radio 2 “, bet es aicinu cienījamos novada iedzīvotājus apceļot savu Krustpils novadu.Ir jau tā, ka laucinieka prāts mūždien aizņemts ar darbiem, un šiem darbiem nekad nav ne gala ne malas. Tiem, kuri šai darbu okeānā nespēj atrast brīdi būt vieglprātīgiem un bezatbildīgiem tālāk rakstīto labāk nelasīt, tāpat sacīsiet—velti izšķiests laiks.Pārējiem, kuriem pa rokai ir motorizēts transporta līdzeklis, no sirds iesaku izbrīvēt mēnesī kaut vienu svētdienu un paskatīties jaukumus tepat kaimiņu pagastos. Nekādas lielās naudas šim nolūkam nevajadzēs, bet ceru, ka gūsiet gandarījumu apskatot brīnišķīgo dabu un tiekoties ar interesentiem cilvēkiem.
Tiem, kuri grib braukt bez zinoša pavadoņa
1.maršruts
Braucam līdz Zīlāniem, apciemojam veikaliņu vai kafejnīcu ar nosaukumu Murdiņš” ( jo mēs taču atbalstam sava novada uzņēmējus, nevis leišu lielveikalus) un tālāk pagriežam Daugavpils virzienā. Aiz pilsētas robežas kreisajā pusē majestātiski slejas Asotes pilskalns. Varam piebraukt gluži tuvu, aiziet pie informācijas stenda, izlasīt šo to no pilskalna vēstures, uzkāpt 10 m augstajā, stāvajā kalnā, paskatīties uz Daugavu un justies kā seno latgaļu pils iemītnieki. Ja jums līdzi būs bērni, viņiem šī pastaiga, ja vien viņi nav nekādi nīkuļi, sagādās protams prieku.
Nākamais skatāmais objekts ir Rogāļu dižakmens. Pie tā nonāksiet braucot dažus kilometrus tālāk Daugavpils virzienā, uzmanīgi vērojot norādes ceļa labajā pusē.
Teikšu tā—sekojiet zīmēm, un tās Jūs aizvedīs pareizā virzienā. Vienīgā lietiņa, ko derētu atcerēties ir tā, ka gan taka, gan grava, gan dižakmens atrodas uz privātās zemes. Cilvēki kopj, iekārto, pļauj, pieskata. Būsim saprotoši, cienīsim viņu darbu un atstāsim kādu mazu ziedojumu.
Pēc manas saprašanas Rogāļu grava visskaistākā ir pavasaros ievziedu laikā, kad strautiņu gravas apakšā varētu saukt arī par upi. Pārējā laikā grava ir vienkārši burvīga. Pie ietekas Daugavā ir ugunskura vieta un gribētājiem iespējams izpeldēties. Sanāks labas fotogrāfijas pie dižakmens.
Turpinām braukt tai pašā Daugavpils virzienā gandrīz līdz Neretas upei. Pirms tilta kalnā, ceļa labajā pusē piemiņas akmens Otto Šmitam, dižajam PSRS polārpētniekam, Čeļuskina polārās ekspedīcijas zinātniskajam vadītājam, kurš šai vietā pie vecvecākiem pavadījis savas bērnības gadus.
Jauno tiltu pār Neretu tikai pērn atklāja. Tiem, kuri pirmo reizi brauks tam pāri, atgādinu, ka vēlēšanās, kuras sev izsakām pirmo reizi braucot pār tiltu, piepildās. Aiz tilta labajā ceļa pusē atkal norāde, šoreiz uz Dreimaņu kapiem, kur atdusas mūsu novadnieki, vieni no latviešu mākslas celmlaužiem,Gleznotāji Kārlis un Pēteris Kalves.
Turpinām braukt tālāk tai pašā Daugavpils virzienā un atkal skatāmies ceļa labo pusi. Nevarēsiet nepamanīt Vaiķu akmeni—7 m garu, 4,7 m platu un 1,7 m augstu plakanu akmens milzi kādu gabaliņu no šosejas. Teikas stāsta, ka šai vietā pusdienojuši gan Pēteris I, gan Kārlis XII, gan Napaleons. Varat pamēģināt arī Jūs ieturēt pusdienas un justices kā seno laiku dižvīri.
Tālāk braucot galva jāgriež pa kreisi un jāskatās, kur būs norāde uz Vīpi, tur arī jānogriežas. Ja kaut kas samisējas un norādi atrast neizdodas, griežat atpakaļ un meklējat norādi “Mežāre—17”, arī pa šo ceļu tiksiet Vīpes centrā. Būtu labi līdzi paņemt karti, lai Vīpes ceļu labirintos nenomaldītos, jo ne visur ir norādes kā tikt atpakaļ uz Jēkabpili. No Vīpes braucam Laukezera virzienā, baudām paugurainā zemesceļa burvību, piestājam paskatīties Laukezeru un Zīlānos atkal varam iedzert siltu kafiju tai pašā labajā “Murdiņā”, kur bijām ieskatījušies ceļojuma sākumā.
2.maršruts
Braukt varat sākt no tās vietas, kur Jums tuvāk. Patiesību sakot, maršruts ir pašu braucēju ziņā. Ir tikai punkti, kur jānokļūst un cilvēki, ar kuriem jātiekas. Maršrutu var braukt arī vairākās reizēs, ja diena par īsu vai iespaidu par daudz.
Piedāvāju dažas šobrīd skatāmās senlietu kolekcijas ( turpmāk būs vairāk).
Vīpē—novadpētniecības istaba.
Iepriekš sazvanīties un sarunāt ar vadītāju Inesi Bramani, telefons 29283717.
Variešos—Variešu vēstures centrs.
Jāzvana Guntim Ozoliņam, telefons 28379842 un jāvienojas par laiku.
Biedrības “Ungurmuiža” vēstures pētnieku savāktais. Par apskati vienoties ar Aiju Prokofjevu.
Atašienē—Jāņa Zalāna retro motociklu kolekcija. Pieteikties pa telefonu 26470730.
Ņemot vērā, ka šie cilvēki par darbu, ko dara tūrisma lauciņā, algu nesaņem, ziedojiet. Tāpat šie cilvēki ir lieliski gidi pa tuvāku un tālāku apkārtni. Nodibiniet kontaktus un vienojaties par kopīgiem braucieniem. Nožēlot nevajadzēs.
Ceru, ka šo mūsu avīzes lapu varēsiet izmantot kā ceļvedi.
Labu ceļavēju!
Turpmāk vēl.
Oļģerts Stalidzāns
Novada tūrisma biroja vadītājs
