Uzņēmējdarbība

Ar ESF atbalstu mikro un mazajiem uzņēmumiem ir iespēja piedalīties jaunāko IKT tehnoloģiju apmācību projektā 
 

Projekts "Informācijas Tehnoloģiju apmācības mazajiem un mikro uzņēmumiem konkurētspējas un produktivitātes veicināšanai" tiek īstenots ar Eiropas Sociālā fonda darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.3.1.1.1. apakšaktivitātes „Atbalsts nodarbināto apmācībām komersantu konkurētspējas veicināšanai – atbalsts partnerībās organizētām apmācībām” atbalstu.

Projekta ietvaros paredzētās vairākas apmācību aktivitātes, kas paaugstinās IKT tehnoloģiju izmantošanu mikro un mazajos uzņēmumos, tādejādi nodrošinot gan finanšu un cilvēku resursu ekonomiju, gan vieglāku un efektīvāku darbu ar klientiem un  piegādātājiem. Visi komersanti, kuri iesaistīsies Projekta apmācībās, saņems papildus privilēģijas, izmantojot IKT uzņēmumu piedāvātos pakalpojumus un produktus. Pateicoties Eiropas Savienības līdzfinansējumam uzņēmumiem apmācības tiek piedāvātas ar 80 % atlaidi.

Apmācības projektā notiek 3 līmeņos:
1. līmeņa programmā, vienas dienas semināra tipa apmācībās „Digitālās prasmes un IKT risinājumi produktivitātes celšanai”  uzņēmēji  iegūs informāciju par nepieciešamajām IKT prasmēm un iemaņām darbiniekiem,  progresīvākajiem šī  brīža piedāvātajiem IKT risinājumiem biznesa attīstībai un IKT risinājumu izmantošanas metodēm dažādu biznesa procesu vadībā. Seminārs ir bezmaksas.
2. līmeņa programmā  „IKT rīku izmantošana MMU konkurētspējai un attīstībai”  uzņēmumu darbiniekiem tiks dota iespēja izvēlēties apgūt vienu vai vairākas 10 dažādas apmācību programmas (2 dienu apmācības klasē un attālināti e-kursu formā), kuras dos iespēju apgūt visas nepieciešamās zināšanas IKT tehnoloģiju izmantošanā uzņēmumā no grāmatvedības un lietvedības līdz profesionālai projektu vadībai.  Komersantiem viena apmācību programma maksās LVL 32.96 (bez PVN) par vienu cilvēku. Šī gada 1. ceturksnī ir akcija, kuras laikā apmācību cena ir tikai  LVL 23.00.
3. līmeņa programma  „ IKT risinājumu izmantošana biznesa efektivitātes celšanai un eksporta attīstībai -uzņēmumiem, kuri darbojas apstrādes rūpniecības nozarēs ietvertas 5 dažādas apmācību programmas, kuras palīdzēs izvēlēties efektīvākos risinājumus klientu attiecību vadīšanā, komunikācijas rīku izvēlē un pārdošanas stratēģiju izstrādē uzņēmumā. 3. līmeņa  apmācību  programmām ir dažādas izmaksas, tās var skatīt pie programmu aprakstiem portālā.

Apmācības vada profesionāli pasniedzēji ar daudzu gadu pieredzi tematikā un apmācību vadīšanā. Pēc katra apmācību kursa dalībnieks saņem mācību materiālus, piekļuvi e-apmācību videi, diplomu (sertifikātu) par kursa apgūšanu, kā arī apmācību laikā varēs saņemt individuālās konsultācijas.

Dalībai apmācībās aicināts pieteikties ikviens mazais vai mikro komersants, reģistrējoties portālā www.mmu.lv  . Uzņēmumam  ir jābūt reģistrētam LR Uzņēmumu reģistrā un jāatbilst Projekta kvalifikācijas prasībām.

Apmācības tiek nodrošinātas visā Latvijā. Piesakoties un reģistrējoties apmācībām, komersants var izvēlēties sev vispiemērotāko apmācību vietu kādā no 11 Latvijas pilsētām: Rīga, Liepāja, Ventspils, Jelgava, Daugavpils, Jēkabpils, Preiļi, Balvi. Gulbene, Aizkraukle, Valmiera.
Apmācības  Jēkabpilī koordinē un organizē Jēkabpils Tālākizglītības un informācijas tehnoloģiju centrs.
Kontaktpersonas: Judīte Grugule, Inga Grīnberga
Tel: 65221333
E-pasts: judite.grugule@titc.lv,  inga.grinberga@titc.lv
Rīgas iela 150a, Jēkabpils,
Papildus informācija par apmācību programmām, reģistrāciju un citiem interesējošiem jautājumiem:
projekta portālā www.mmu.lv ,

Pieredzes apmaiņas brauciens pie Vidzemes zivkopjiem.

Zivsaimniecības sadarbības tīkla pasākumu ietvaros š.g. 20. septembrī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Jēkabpils nodaļa organizēja pieredzes apmaiņas braucienu pie Vidzemes zivkopjiem. Braucienā piedalījās 35 Aknīstes, Jēkabpils, Krustpils, Salas, Viesītes novadu saimniecību pārstāvji, kuri jau ierīkojuši dīķus un audzē zivis vai arī plāno to uzsākt. Lai gan rīts bija apmācies un dienā varēja gaidīt lietu, braucēji optimistiski noskaņoti devās ceļā. Brauciena mērķis: gūt praktisku pieredzi zivsaimniecības nozarē praktizējošās saimniecībās. Autobusā Sēlijas Vides aizsardzības asociācijas prezidents Jāzeps Valainis pastāstīja par sabiedriskās organizācijas pasākumiem, sabiedrības ieinteresēšanu zivju resursu atjaunošanā un saglabāšanā, iepazīstināja ar makšķerēšanas noteikumiem.
Nemanot bijām pietuvojušies pirmajai apskates vietai. Madonas novada Liezēres pagasta z.s. „Mežvidi” mūs laipni sagaidīja saimniece Ingrīda Šķēle. Viņa pastāstīja par saimniecības izveidošanas pirmsākumiem.
 
Ilmārs un Ingrīda Šķēli, kā „Breša” zemnieki uzsākot saimniekošanu, pārņēma sešdesmitajos gados veidotus zivju dīķus. Vispirms vienu, tad nopirka otru, bet tie bija domāti pašu vajadzībām. Dīķi bija stipri bojāti, tos nācās tīrīt, sakārtot. Tad viņi nopirka kroga ēku ar vēl vienu dīķi. Ēkas sakārtošana prasīja pusotra gada darbu, jo viss bija briesmīgi aizlaists. Tad arī radās doma par to izmantošanu komerciāliem nolūkiem. Tagad uz Linkas upītes kaskādi veido septiņi dīķi, kas kopumā aizņem apmēram 60 hektāru. Šogad pie viesu namam tuvākā dīķa ierīkota peldvieta. Pirmās zivis iegādātas pirms 10 gadiem no Nagļu zivju audzētavas, tagad zivju mazuļus atražo paši un pārdod citiem. Zivju dīķi sadalīti pēc nozīmes: nārsta, makšķerējamie un ataudzējamie. Lielākais dīķis ir ap 10 ha liels, tā renovācijai piesaistīts ES atbalsts. Uz dīķa sastumtas 12 salas, kur ligzdo dažādi putni, arī ziemeļu gulbji. Tūristiem šeit ir plašas iespējas: makšķerēšana, pie viena no dīķiem ir kempinga mājiņa, ugunskura vieta, viesu mājā ir kamīntelpa viesībām. Gar dīķiem izveidota dabas taka 5 km garumā, pa kuru ejot,
 
iespējams satikt putnus un dzīvniekus. Visapkārt daba ir neskarta, šeit apmetušies dažādi putni, t.sk. arī melnais stārķis, ir arī lūši, jenoti un citi dzīvnieki. Saimnieki daudz piedomā par dabas aizsardzību, atstājot neizpļautas vietas, kur putniem ligzdot, novāktajos laukos atstāj barību dzīvniekiem.
Saimniece ved apskatīt zivju māju, kura ierīkota uz meliorācijas novadgrāvja.
 
Tur baseinos tiek uzglabātas pārdodamās zivis un mazuļi. Tā kā visu gadu cauri baseiniem plūst ūdens, tie ziemā neaizsalst. Dabisko siltumizolāciju veido nostiprinātās grāvja zemes sienas.
Vēl viena nozare šajā saimniecībā, kas izraisīja braucēju lielu interesi, ir biškopība. Izrādījās, ka starp brauciena dalībniekiem ir daudzi biškopji. Biškopība un zivju audzēšana ir saistītas nozares, jo, ja ir kādas problēmas vienā nozarē, var izlīdzēties ar ieņēmumiem no otras. Interesanti bija uzzināt, ka saimniecībā strādā biškopis no Jēkabpils puses. Z.s. „Mežvidi” dravā ir 270 bišu saimes, saimniece saka, ka iespējams palielināt līdz 300, vairāk gan ne. Tuvākajā apkārtnē nav ne rapšu, ne kādu citu sējumu, tāpēc medus tiek ievākts tikai no dabā sastopamajiem augiem.
   
Lielu interesi izraisīja ar izdomu izveidotā bišu māja, kur bišu stropi izvietoti garā ēkā zem jumta, kas biškopim ļauj strādāt jebkuros laika apstākļos. Saimniece izrāda arī šķūni, kas atbilstoši iekārtots inventāra glabāšanai, atsevišķi iekārtota telpa medus sviešanai un fasēšanai. Šajā saimniecībā raksturīgi tas, ka visur redzama saimnieku izdoma, daudzas lietas izgatavojot savām rokām.
Nākošā vieta mūsu brauciena programmā – Vecpiebalga.
 
Pie ūdensrožu dīķa mūs sagaida Vecpiebalgas novada lauku attīstības speciāliste Benita Zvejniece. Viņa iepazīstina ar Vecpiebalgas novada sabiedrisko un saimniecisko darbību, realizētajiem projektiem. Novada speciāliste gan saka, ka, lai iepazītu Vecpiebalgu, vajadzīga visa diena, taču arī neilgā laikā uzzinām pietiekoši daudz. Novads ir bagāts ar ezeriem, lielākie: Alauksts, Inesis, Tauns, Briņģu u.c. Novada pašvaldība ir realizējusi Zivju fonda finansētu projektu „Zivju resursu saglabāšana un pavairošana Vecpiebalgas novada ezeros”, kad ezeros tika ielaisti zandartu un līdaku mazuļi. Novadā tiek domāts par vērtīgo zivju populāciju saglabāšanu un arī par tūristu un makšķernieku piesaistīšanu.
No Vecpiebalgas dodamies Cēsu virzienā, līdz nonākam pašā Vidzemes vidū – Priekuļu novada Veselavas pagasta z.s. „Brīvnieki”.
 
Pie saimniecības robežzīmes – akmens mūs sagaida saimnieks Andris Actiņš. Par akmeņiem viņam īpašs stāsts. Vispirms saimnieks aizved pie savas idejas īstenojuma – Zemnieku spēka akmens. Kalnā, enerģētiski spēcīgā vietā uzlikta piemiņas zīme latviešu zemnieku drosmei un izlēmībai nozīmīgos vēstures brīžos.
 
 Akmenī iecirstie gadskaitļi liecina par zemnieku protesta izpausmēm 1841. un 1997. gadā. Uzraksts „Latvju zemē stipri esam” raksturo arī pašu saimnieku. 1990. gadā viņš pārcēlās no Rīgas, lai uz vectēva zemes sāktu saimniekot. Tagad saimniecības īpašnieki Dzintra un Andris Actiņi  apsaimnieko 270 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes, tiek turēti gaļas liellopi, aitas, bites un apsaimniekoti dīķi. No 2000.g. „Brīvniekos” saimnieko ar bioloģiskām lauksaimniecības metodēm, arī dīķsaimniecībā, kas likās diezgan neparasti. Saimniecības teritorija atrodas Vidzemes augstienē, 15 zivju dīķi izvietoti starp daudziem pakalniem kaskādē ar krituma starpību 14 m. Dīķi ir gan ainaviski, gan saimnieciski, tajos aug karūsas, karpas, līņi, līdakas, mazākajā dīķī arī foreles, stores.
 
Kopā ar saimnieku dodamies apkārt dīķiem pa jaunizveidoto dabas taku. Dīķa ierīkošanai, hidrotehniskajām būvēm, takas izveidei piesaistīts ES finansējums. Taka būs apgaismota, lai pa to varētu doties gan makšķernieki un tūristi, gan ziemā slēpotāji un arī orientēšanās sacensību dalībnieki. Pie dīķiem uzstādītas videonovērošanas kameras un kustību detektori. Dīķos atstātas salas, kur ligzdot putniem, ir pat speciāli izveidotas „mājas” pīlēm. Dīķu veidošanā izmantotas interesantas idejas, ko brauciena dalībnieki
 
varēja apskatīt un, iztaujājot saimnieku, uzzināt visos sīkumos. A.Actiņš neslēpj sarūgtinājumu, par to, ka ļoti daudz laika jāpatērē dokumentu, atskaišu sagatavošanai un dažādu līmeņu pārbaužu gaidīšanai. Taču viņš ir enerģijas, optimisma pilns un stāsta par to, kas vēl darāms. „Bagāts ir nevis tas, kam daudz pieder, bet gan tas, kam pietiek ar to, kas ir”, saka A.Actiņš un viņš jūtas bagāts savā senču zemē, dalot savas bagātās idejas arī citiem.
Mājupceļā, baudot rudenīgi skaistās Vidzemes ainavas, braucēji pārdomāja redzēto un dzirdēto.
Svarīgākās atziņas:
• Gūta vērtīga pieredze, kā, taupot līdzekļus, ierīkot dīķus un zivju māju, izmantojot un pielāgojot esošās reljefa īpatnības
• Ekonomiski izdevīgi, rokot dīķus, atstāt neizraktu zemi – salas, kas ir piemēroti gan zivīm, gan no vides aizsardzības viedokļa.
• Lai nodrošinātu ekonomisko stabilitāti, lietderīgi zivsaimniecību papildināt ar tūrismu ( makšķerēšana, ugunskura un atpūtas vieta, viesu māja, dabas taka) vai citām nozarēm, piemēram, biškopību
Spilgtākie iespaidi  :
• sakopta vide, dabai draudzīga saimniekošana, iespēja arī akvakultūrā strādāt ar bioloģiskām metodēm
• Zivju ražošanas pilns cikls z.s. „Mežvidi” – no mazuļu ataudzēšanas līdz makšķerēšanai un gatavai produkcijai.
•  ES standartiem atbilstošas hidrotehniskās būves z.s. „Brīvnieki”

 Anita Putka, LLKC Jēkabpils nodaļas lauku attīstības speciāliste

Latvijas Augļkopju asociācija gatavojas tradicionālajam Ābolu festivālam. Tas notiks 8. un 9. oktobrī Rīgā pie tirdzniecības centra Spice, tāpēc aicinām rezervēt šo laiku un pievienoties pasākuma norisēm. Lielos un mazos festivāla apmeklētājus divu dienu garumā priecēs ābolu degustācijas, radošas aktivitātes un informatīvas spēles par svaigiem augļiem un ogām.

Tāpat aicinām visus Latvijas zemniekus bagātināt Ābolu festivālu ar savu ābolu šķirnēm, papildinot gan degustāciju galdus un citas aktivitātes!
Latvijas Augļkopju asociācija aicina būt radošiem, veidojot veselīgu ēdienkarti, un sezonas laikā apēst vismaz piecus ābolus dienā - svaigā veidā vienus pašus vai kombinācijā ar citiem produktiem. Iedvesmai pāris idejas ābolu lietošanai uzturā.

Izvēlies dažādas ābolu šķirnes.
1. Ābolus sagrieziet 8 daiviņās un izņemiet serdi. Serdes izņēmējs atvieglos darba procesu un veidos vizuāli pievilcīgu rezultātu.
2. No ābolu daiviņām veidojiet mazus kuģīšus. Ābola miza var kalpot buras vietā.
3. Ābolus var sagriezt arī šķēlēs un skaisti sakārtot dažādos rakstos uz šķīvja. Lai griezuma vietas nepaliktu brūnas, tās var viegli apslacināt ar citrona vai ananāsa sulu.
4. Ābolu kubiciņi uz koka irbulīšiem ir lieliska un veselīga svētku galda rota. Izveidotos ābolu izlases irbulīšus var uzspraust arī uz veseliem, nesagrieztiem āboliem, tādejādi pasniegšanas veidu padarot atraktīvāku.
5. Āboli kā našķis ir gardi ar dažādām mērcēm – gan gatavotām no svaigiem augļiem un ogām, gan iebiezināto pienu, karameļu, vaniļas un citām mērcēm.
6. Nomizotus ābolus sarīvē skaidiņās uz rupjās sakņu rīves. Pievieno kanēli, samaisi un masu kārto deserta trauciņos. Jauku vizuālo un garšas akcentu dos piparmētru lapiņas.
7. Uz smalkās rīves sarīvēti āboli būs veselīga maltīte mazajiem, tādejādi dienā uzņemot nepieciešamo, ābolos esošo uzturvielu daudzumu.
8. Ļoti atsvaidzinošas un gardas ir svaigi spiestas ābolu sulas. Novērojumi liecina – jo ātrāk un vieglāk tiek iegūta veselīga sula, jo vairāk tā tiek lietota ikdienas uzturā. Tāpēc ļaujiet iespēju robežās lielāko darbu paveikt virtuves kombainiem un sulu spiedēm.
Vairāk receptes pieejamas Latvijas augļkopju asociācijas izveidotajā bukletā (http://www.augliveselibai.lv/uploads/files/Receptes_ar_augliem_ogam.pdf).
Pasākums, kas finansēts ar Eiropas Savienības un LR Zemkopības ministrijas atbalstu.

Kontaktinformācija: Līga Bērziņa, projekta vadītāja
+371 29716155,  prese@augliveselibai.lv