Krustpils novads
“Gaiss bija brīnumaini dzidrs un tīrs, spīdēja saule, un mani visu ceļu, garām Zīlāniem, Jaunajai muižai, Kondrātiem, Stipriem līdz pat Stukuliem pavadīja nepārtraukta cīruļu dziesma. ”
V. Stukuls „Krustpilieša stāstījums"
“Katram cilvēkam ir tāda vieta, kas paliek neizdzēšamā atmiņā, ko nekādi pasaules notikumi un pārliecīgie attālumi nespēj padarīt nesaredzamu”
Jānis Lejiņš "Spēlmaņu cilts"
“... augšpus pils, mālzemes muldā Daugavas labajā krastā, uzradās Krizburgas miestiņš – tirgotāju, amatnieku, maizes ceptuvju un lopu kautuvju ciemats, strūgu un plostu dzinēju apmetne.”
J. Niedre „Tai rītā mazā gaismiņā"
“Krustpils krāsas ir vienkāršas – māla sarkanā, zāles zaļā un ūdens zilā, ko sievietes senāk ieauda krusta rūtīs savos lindrakos. ”
Lūcija Ķuzāne "Esmu uzticīgs"

Vēsture

1561.gadā sabrūkot feodālajai Livonijas valstij, Krustpils novads kļuva par Polijas karaļa Stefana Batorija īpašumu. 1585.gadā karalis tagadējo Krustpils, Kūku, Vīpes, Variešu un daļēji arī Mežāres pagastu un Līvānu novada teritorijas dāvināja sava karaspēka pulkvedim, luterticīgajam vācu izcelsmes baronam Nikolajam Korfam, kura pēcteči šīs zemes pārvaldīja līdz 1919.gadam, kad emigrē uz Vāciju.

Kaut arī atbilstoši administratīvajam iedalījumam Krustpils novada zemes piederēja katoliskajai Polijai, liberālo baronu Korfu ietekmē novada iedzīvotāju vairākums palika kungu ticībā – luterticībā, un viņu garīgā un materiālā kultūra bija tuvāka Vidzemei nekā Latgalei. Zīmīgi gan, ka pēdējais barons Korfs, kas bija Krustpils Korfu atzara pēctecis, 1950.gadā lauza gadsimtiem seno dzimtas tradīciju un no luterticības pārgāja katoļticībā.

Tagadējās Atašienes un daļēji Mežāres pagastu teritorijas, kas šodien ietilpst Krustpils novadā, piederēja citai vācu muižnieku dzimtai – Borhiem, kuri luterticībā pabija pavisam īsu brīdi. Lūk, ko par vācu muižnieku valdīšanas laiku saka Latgales pētnieks un patriots Pēteris Zeile:  „Runājot par Latvijas likteņiem, parasti tiek uzsvērts vācu baronu radītais verdzības jūgs. Nenoliedzot šī raksturojuma pareizību, nedrīkst aizmirst, ka vācu muižnieku vairākumam piemita racionālas saimniekošanas spējas feodālo attiecību ietvaros un latviešu valodas prasme. Turpretī Polijas muižniecība ar ļoti retiem izņēmumiem gan saimnieciskā, gan garīgā ziņā bija izteikti stagnatīva.”

Šeit sacītais pilnā mērā attiecināms uz tagadējā Krustpils novadā ilgus gadsimtus valdījušām vācu muižnieku dzimtām.

Lielāko uzplaukumu Krustpils novads piedzīvoja 20.gadsimta vidū, kad Krustpils miests uz 43 gadiem ieguva pilsētas tiesības. Attīstījās rūpniecība pilsētā un uzplauka lauksaimniecība un derīgo izrakteņu ieguve novadā, jo tās deva izejvielas gan cukurfabrikai, gan ķieģeļu fabrikai, gan citām būvmateriālu ražotnēm. Šūšanas fabrika „Asote” gan darbojās ar ievestajām izejvielām, bet tās produkcija bija ļoti pieprasīta visā plašajā Padomju Savienībā. Krustpils kļuva par rajona centru, aptuveni pašreizējā novada robežās. 1963.gadā teritorija kā vienota administratīvā vienība beidza pastāvēt.

Krustpils pilsētu pievienoja Jēkabpils pilsētai, bet bijušo Krustpils rajonu gandrīz pilnībā – Jēkabpils rajonam. Krustpils vārds palika tikai dzelzceļa stacijai un daļai bijušā Krustpils pagasta teritorijas uz ziemeļiem un ziemeļrietumiem no pilsētas.

No pagājušā gadsimta divdesmitajiem gadiem Krustpils un tās apkārtne bija gan Latvijas armijas, gan Padomju armijas bāze. Divdesmitajos gados te bija Latgales artilērijas pulka un aviācijas eskadriļas pastāvīgā dislokācijas vieta, bet pēc 2.pasaules kara Krustpils lidlauks kļuva par vienu no modernākajiem padomju armijas aviācijas atbalsta punktiem Baltijā. 


JAUTĀT PAŠVALDĪBAI
Pasākumi
20.11.2019 plkst. 10.00, Krustpils novada pašvaldība
Domes sēde
26.11.2019 plkst. 19.19, Krustpils pagasta kultūras namā Spunģēnos
Izrāde "Trīnes Grēki"
Krustpils Novadnieks, OKTOBRIS 2019
Krustpils Novadnieks, SEPTEMBRIS 2019Krustpils Novadnieks, AUGUSTS 2019Krustpils Novadnieks, JŪLIJS 2019
JAUTĀT PAŠVALDĪBAI
PašvaldībaSabiedrībaEkonomika un investīcijasTūrismsKultūraKontakti
  • Atašienes Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca
  • Unguru (Medņu) Evaņģēliski luteriskā baznīca
  • Vaiķu akmens
  • Rogāļu grava
  • Jāņa Zalāna retro motociklu un senlietu kolekcija
  • Podnieku darbnīca
  • Kristakrūga skatu tornis
  • Asotes pilskalns
  • Laukezers
  • Endzeļu vecticībnieku draudzes lūgšanu nams
  • Dzirkaļu pilskalns
  • Marinzejas muiža
  • Marinzejas ezers
  • Silabebru ezers
  • Timsmales ezers
  • Baļotes ezers
  • Krustpils novads XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkos
  • Ielīgošana Asotes pilskalnā
  • Kur upes un ceļi krustojas
  • Kūku pagasta brīvdabas estrāde