Krustpils novads
“Katram cilvēkam ir tāda vieta, kas paliek neizdzēšamā atmiņā, ko nekādi pasaules notikumi un pārliecīgie attālumi nespēj padarīt nesaredzamu”
Jānis Lejiņš "Spēlmaņu cilts"
“... augšpus pils, mālzemes muldā Daugavas labajā krastā, uzradās Krizburgas miestiņš – tirgotāju, amatnieku, maizes ceptuvju un lopu kautuvju ciemats, strūgu un plostu dzinēju apmetne.”
J. Niedre „Tai rītā mazā gaismiņā"
“Krustpils krāsas ir vienkāršas – māla sarkanā, zāles zaļā un ūdens zilā, ko sievietes senāk ieauda krusta rūtīs savos lindrakos. ”
Lūcija Ķuzāne "Esmu uzticīgs"
“Gaiss bija brīnumaini dzidrs un tīrs, spīdēja saule, un mani visu ceļu, garām Zīlāniem, Jaunajai muižai, Kondrātiem, Stipriem līdz pat Stukuliem pavadīja nepārtraukta cīruļu dziesma. ”
V. Stukuls „Krustpilieša stāstījums"

Dabas objekti

 

 

Baļotes ezers

Baļotes (jeb Stirnu) ezers pēc virsmas platības ir lielākais ezers Krustpils novadā. Ezers atrodas Kūku pagasta administratīvajā teritorijā. No Baļotes ezera iztek 11 km garā Donaviņas upe, kura ietek Daugavā. Vairākās vietās ir strautiņi, kas ietek Baļotes ezerā. Ezera vidējais dziļums ir 2,6 metri, bet maksimālais dziļums – 4,2 metri. Šeit mīt līdakas, asari, raudas, līņi, karūsas, zuši, ķīši, plauži, zandarti, kā arī karpas. Makšķerniekiem un kājāmgājējiem ir tiesības brīvi izmantot dabisko tauvas joslu, kuras platums ir noteikts 10 metri. No 2015. gada 1. septembra Baļotes ezerā noteikta licencētā makšķerēšana. Makšķerēšana ezerā norit saskaņā ar Krustpils novada pašvaldības saistošajiem noteikumiem par licencēto makšķerēšanu Nr. 2016/7 „Krustpils novada Baļotes ezera licencētās makšķerēšanas nolikums”. Pie ezera pieejama labiekārtota publiska atpūtas vieta.

Krustpils novada pašvaldības saistošie noteikumi Nr. 2016/7 “KRUSTPILS NOVADA BAĻOTES EZERA LICENCĒTĀS MAKŠĶERĒŠANAS NOLIKUMS”

Kontakttālrunis:  +371 25 671 222

GPS 56.545056;26.020505

Borovkas akmens

Jaunatklāts dižakmens ar īpatnēju, lēzenu formu (tilpums 12 m3)  Mežāres pagastā.

 

Barona Korfa priedes

Krustpils pils bijušā īpašnieka Korfa 1870.gadā ierīkotie stādījumi Ozolsalas meža masīvā, visvecākie aizpagājuša gadsimta stādījumi  Latvijā, kuros priedes rindojas taisnās līnijās. Šis mežs atgādina parku – vienīgā atšķirība, ka kājas viegli iegrimst maigi zaļajās sūnās, kuros priedes rindojas taisnās līnijās.

GPS 56.561712;25.812073

 Dabas parks “Laukezers”

Dabas parks “Laukezers” ir NATURA 2000 teritorija. Īpatnējais dabas parks ar tā raksturīgo ezeru ķēdi un sarežģītas izcelsmes pazeminājumiem ir viens no nelielākajiem Latvijā, tas plešas vien 327 ha platībā. Pie Laukezera, Baltiņa ezera un Ildzenieku ezera ir ierīkotas vairākas atpūtas vietas. Dabas parka teritorijā aktīvās atpūtas cienītājiem pieejama labiekārtota taka visa veida sportošanai- skriešanai, nūjošanai, riteņbraukšanai, kā arī vienkāršām pastaigā.

GPS 56.491876;26.008612

Laukezers

Laukezers atrodas 2 km no Rīgas – Daugavpils autoceļa, Kūku pagastā, Krustpils novadā. Laukezers ir dzidrākais ezers Latvijā. Tā ir iecienīta atpūtas vieta Krustpils novadā. Ezerā mīt līdakas, asari, raudas, vēži. Ezera platība 52,2 ha, maksimālais dziļums 19,8m, vidējais dziļums 6,7 m. Krasti ezeram ir smilšaini, vietām dūņaini vai kūdraini, apkārtēji biotopi – mežs (Z, ZA daļā), pļavas un ganības (D daļā). Iztek strauts uz Daugavu. Ezers atrodas dabas parka teritorijā, kurā ir vairāki ierobežojumi. Aizliegts: 1. pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, tai skaitā automašīnām, traktortehniku, motocikliem, tricikliem, kvadracikliem, mopēdiem un velosipēdiem, kā arī dzīvniekiem un dzīvnieku pajūgiem ārpus ceļiem un dabīgām brauktuvēm, izņemot gadījumus, ja pārvietošanās notiek pa teritorijas apmeklētājiem speciāli izveidotiem maršrutiem vai ja pārvietošanās ir saistīta ar šo teritoriju apsaimniekošanu, uzraudzību, valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu vai glabāšanas un meklēšanas darbiem; 2. pārvietoties pa dabas parka ezeriem ar ūdens motocikliem, motorlaivām, kuteriem, jahtām un airu laivām (izmantojot motoru), izņemot valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu pārvietošanos, pildot dienesta pienākumus; 3. kurināt ugunskurus ārpus īpaši norādītām un speciāli ierīkotām vietām; 4. nodarboties ar zemūdens medībām. Makšķerniekiem un kājāmgājējiem ir tiesības brīvi izmantot dabisko tauvas joslu, kuras platums ir noteikts 4 metri. Makšķerēšana ezerā norit saskaņā ar makšķerēšanas noteikumiem. Pie ezera pieejamas labiekārtotas publiskas atpūtas vietas.

GPS 56.492397;26,008631

Teiču dabas rezervāts

Teiču purvs ir viens no lielākajiem neskartajiem sūnu purviem Baltijā. Kur vien skaties, kilometriem tālu tikai sīkām priedītēm apaudzis sūneklis ar biežām ūdens lāmām akačos. Lai aizsargātu šo unikālo dabas veidojumu, izveidots Teiču dabas rezervāts.Teiču dabas rezervāts dibināts 1982. gadā kā nozīmīga vieta purvam specifisku un retu putnu sugu saglabāšanā, kā barošanās un atpūtas vieta migrējošiem ūdensputniem, kā mitrājiem raksturīgo augu sugu un biotopu saglabāšanas vieta, arī kā vieta daudzu bezmugurkaulnieku sugu eksistences nodrošināšanā.

Apmeklējumi:
* No 1.jūnija līdz 31.oktobrim pārgājieni notiek katru piektdienu Dagņa Vasiļevska pavadībā. Lūgums iepriekš zvanīt darba dienās no 9.00 līdz 17.00 un vienoties par tikšanās laiku un vietu, tel. 26112686.

* No 1.jūnija līdz 31.oktobrim mēneša pirmajā svētdienā plkst. 10.00 un plkst. 13.00 var apmeklēt Sildu dabas taku Regīnas Indriķes pavadībā. Lūgums iepriekš pieteikties, zvanot darba dienās no 9.00 līdz 17.00 pa tel. 29139677.

Kristakrūga skatu tornis

No 27 m augstā Kristakrūga skatu torņa paveras elpu aizraujošs skats uz Teiču purva plašumiem. Ja rodas vēlēšanās skatīt Teiču purva dabas vērtības tuvplānā, tad tās iepazīstamas tikai rezervāta darbinieka pavadībā pēc iepriekšējas pieteikšanās pa tālruni +371 28333415.

 GPS 56.540051;26.566375

Marinzejas ezers

Marinzejas (Marijas, Marindzes, Mariņezers, Mariensejas) ezers atrodas Atašienes pagastā, Krustpils novadā un tas ir otrais lielākais ezers novadā pēc tā platības. Ezera platība – 74,5 ha (agrāk 99 ha), garums – 2,0 km (DA-ZR), lielākais platums – 0,6 km (D daļā). Vidējais dziļums – 2,2 m, lielākais dziļums – 4,0 – 4,5 m. Ezerā ietek Ilzīte un Oklā jeb Asaru upes un grāvji. Ezerā mīt līdakas, asari, raudas, līnis, plauži, zuši, vīķes, ķīši, mailītes, vēdzeles, karūsas, karpas, kā arī ruduļi. Makšķerniekiem un kājāmgājējiem ir tiesības brīvi izmantot dabisko tauvas joslu, kuras platums ir noteikts 4 metri. Makšķerēšana ezerā norit saskaņā ar makšķerēšanas noteikumiem. Pie ezera pieejama labiekārtota publiska atpūtas vieta.

Teika par Marinzejas ezeru


Atašienes muižkunga meita, vārdā Marija, iemīlējusies staļļa puisī un paslepus gājusi tikties ar jauno puisi. Muižkungs sadusmojies un meitu ieslēdzis muižas pilī. Nelaimīgā mīlētāja no bēdām izlēkusi pa pils logu un noslīkusi ezerā. No tā laika ezers tiek saukts par Marinzejas ezeru. (Vecu ļaužu stāstīts no mutes mutē. Pierakstīja Valentīna Mičule.)

GPS 56.561215;26.3717706


Rogāļu akmens un grava

Ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis atrodas  Daugavas labajā krastā, Rogaļu gravā 50 metru no strauta ietekas Daugavā. Akmens garums ir 6,5 m, platums - 4,6 m, augstums līdz 3,7 m, apkārtmērs - 18,5 m. Rogāļu gravā  ikviens var ne tikai izstaigāt ainavisko pastaigu taku, apskatīt Rogāļu dižakmeni, pasmelt dzidro Mīlestības avota ūdeni, bet arī sastapt mītiskos tēlus no Rogāļu gravas rašanās teikas.

GPS 56.4720331;25.9443381

Silabebru ezers

Silabebru ezers ir dabas  liegums, Natura 2000 teritorija no 2004.gada, tāpat ezers ir nozīmīga ūdensputnu (melnais zīriņš, lielais dumpis, Seivi ķauķis u.c.) ligzdošanas vieta un nozīmīga aizsargājamās augu sugas - lēzeļa lipares atradne, kā arī nozīmīgs ES aizsargājamais biotops -mezotrofa ūdenstilpe, kas ir Austrumlatvijā ļoti reti sastopams biotopu komplekss. Aizsargājamā teritorija izveidota, lai nepieļautu šīs vietas pārveidošanu un ūdens režīma pielāgošanu saimnieciskajām interesēm, kas negatīvi ietekmētu aizsargājamo putnu sugu ligzdošanu un augu atradnes. 

GPS 56.605230;26.085504

 

Lielais Pelečāres purvs

Lielais Pelečāres purvs (saukts arī Lielais purvs, Pelečāres purvs, Pelēčāres purvs, Pelēčores pūrs) ir augstais purvs. Kopš 1977. gada purvs ir kļuvis par C tipa dabas liegumu, bet pašlaik tas ir arī Natura 2000 īpaši aizsargājamā teritorija. Dabas lieguma vidus un ziemeļu daļa ietilpst Atašienes pagastā Krustpils novadā. Pārējās lieguma teritorijas ietver bijušos Preiļu un Madonas rajonus. Purva platība ir 5331 hektāri. Purvs ir izcila putnu aizsardzības teritorija. Tā malās atrodas meži, kuros ligzdo dažādu sugu dzeņi. Liegumā ir sastopamas daudzas aizsargājamas putnu sugas, kuru vidū ir minamas: melnais stārķis, rubenis, mednis, melnkakla gārgale, pļavas lija, peļu klijāns, mazais ērglis un citas sugas. Dabas lieguma teritorijā ir sastopami arī zirgskābeņu zilenītis un lielais tritons — sugas, kas ir iekļautas Eiropas Savienības Biotopu direktīvās. Purva teritorijā atrodas daudz mazu ezeriņu un akaču, kā arī vairāki purvi, to vidū: Bojāru purvs, Morku purvs, Deigļu purvs un Garais purvs. Šeit ir arī divas salas — Zaļā sala un Miežu sala.

GPS 56.493924;26.575176

Timsmales ezers

Timsmales ezers (Baltezers) atrodas Variešu pagastā, Krustpils novadā, un tam ir piešķirts dabas lieguma statuss. Tā ir Natura 2000 teritorija, kas ietver Timsmales ezeru (Baltezeru) un apkārtējos mežus, kas veido buferjoslu. Tā kā ezers ir bezteces, meža buferjosla ir īpaši svarīga ezera ūdens kvalitātes saglabāšanā. Tas ir viens no izcilākajiem Latvijas dzidrūdens ezeriem – ar mazmineralizētu ūdeni, izcilu īpaši aizsargājamās sugas – šaurlapu ežgalvītes atradni. Sastopami vairāki Latvijā īpaši aizsargājami biotopi. Ezera spoguļlaukums – 45 ha, vidējais dziļums ir 3,7 metri, bet maksimālais dziļums - 8,5 metri. Sastopamās zivis ezerā – līdakas, asari, raudas, ķīši, līņi. Makšķerniekiem un kājāmgājējiem ir tiesības brīvi izmantot dabisko tauvas joslu, kuras platums ir noteikts 4 metri. Makšķerēšana ezerā norit saskaņā ar makšķerēšanas noteikumiem. Timsmales ezera krastā ir labiekārtotas vairākas publiskas atpūtas vietas.

Ezers atrodas dabas parka teritorijā, kurā ir vairāki ierobežojumi. Aizliegts: • pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, tai skaitā automašīnām, traktortehniku, motocikliem, tricikliem, kvadracikliem, mopēdiem un velosipēdiem, kā arī dzīvniekiem un dzīvnieku pajūgiem ārpus ceļiem un dabīgām brauktuvēm, izņemot gadījumus, ja pārvietošanās notiek pa teri- torijas apmeklētājiem speciāli izveidotiem maršrutiem vai ja pārvietošanās ir saistīta ar šo teritoriju apsaimniekošanu, uzraudzību, valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu vai glabāšanas un meklēšanas darbiem; • pārvietoties pa dabas parka ezeriem ar ūdens motocikliem, motorlaivām, kuteriem, jahtām un airu laivām (izmantojot motoru), izņemot valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu pārvietoša- nos, pildot dienesta pienākumus; • kurināt ugunskurus ārpus īpaši norādītām un speciāli ierīkotām vietām; • nodarboties ar zemūdens medībām.

GPS 56.634343;26.180587

 


Vaiķu akmens

Vaiķu akmens ir viens no 15 lielākajiem Latvijas akmeņiem. Akmens garums ir 6,7 m, platums 5.9 m, augstums- 2,3 m, apkārtmērs 19,8 m.  Akmens, kura tilpumu vērtē ~ 45 m³, pēc formas atgādina plakanu galdu.  Tas labi pamanāms no Rīgas-Daugavpils šosejas, kur ceļa 157.kilometrā visā savā godībā tas redzams aptuveni 50 m attālumā no ceļa. 

GPS 56.425536;26.075897

Zeļķu tilts 

Pirmais metāla konstrukciju tilts šajā vietā izbūvēts 1903. gadā. Pēc saspridzināšanas pirmā un otrā pasaules kara laikā tas atjaunots 1930. gadā un 1947. gadā. Ledus iešanas laikā pie tilta veidojas ledus un vižņu sastrēgumi, kas izraisa ūdens līmeņa celšanos Krustpils pagastā un Jēkabpils pilsētas teritorijā.

 

 

 

 


JAUTĀT PAŠVALDĪBAI
Pasākumi
26.11.2019 plkst. 19.19, Krustpils pagasta kultūras namā Spunģēnos
Izrāde "Trīnes Grēki"
Krustpils Novadnieks, NOVEMBRIS 2019
Krustpils Novadnieks, OKTOBRIS 2019Krustpils Novadnieks, SEPTEMBRIS 2019Krustpils Novadnieks, AUGUSTS 2019
JAUTĀT PAŠVALDĪBAI
PašvaldībaSabiedrībaEkonomika un investīcijasTūrismsKultūraKontakti
  • Atašienes Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca
  • Unguru (Medņu) Evaņģēliski luteriskā baznīca
  • Vaiķu akmens
  • Rogāļu grava
  • Jāņa Zalāna retro motociklu un senlietu kolekcija
  • Podnieku darbnīca
  • Kristakrūga skatu tornis
  • Asotes pilskalns
  • Laukezers
  • Endzeļu vecticībnieku draudzes lūgšanu nams
  • Dzirkaļu pilskalns
  • Marinzejas muiža
  • Marinzejas ezers
  • Silabebru ezers
  • Timsmales ezers
  • Baļotes ezers
  • Krustpils novads XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkos
  • Ielīgošana Asotes pilskalnā
  • Kur upes un ceļi krustojas
  • Kūku pagasta brīvdabas estrāde