Krustpils novads
“Gaiss bija brīnumaini dzidrs un tīrs, spīdēja saule, un mani visu ceļu, garām Zīlāniem, Jaunajai muižai, Kondrātiem, Stipriem līdz pat Stukuliem pavadīja nepārtraukta cīruļu dziesma. ”
V. Stukuls „Krustpilieša stāstījums"
“Katram cilvēkam ir tāda vieta, kas paliek neizdzēšamā atmiņā, ko nekādi pasaules notikumi un pārliecīgie attālumi nespēj padarīt nesaredzamu”
Jānis Lejiņš "Spēlmaņu cilts"
“Krustpils krāsas ir vienkāršas – māla sarkanā, zāles zaļā un ūdens zilā, ko sievietes senāk ieauda krusta rūtīs savos lindrakos. ”
Lūcija Ķuzāne "Esmu uzticīgs"
“... augšpus pils, mālzemes muldā Daugavas labajā krastā, uzradās Krizburgas miestiņš – tirgotāju, amatnieku, maizes ceptuvju un lopu kautuvju ciemats, strūgu un plostu dzinēju apmetne.”
J. Niedre „Tai rītā mazā gaismiņā"

Dabas objekti

 

 


Baļotes ezers

Baļotes jeb Stirnu ezers ir lielākais ezers pēc virsmas platības Krustpils novadā. Ezers vidējais dziļums ir 2,6 m, bet maksimālais dziļums 4,2 m. virzienā uz Jēkabpils pusi ezers ir seklāks. Ezerā mīt līdaka, asaris, rauda, līnis, karūsa, plaudis, zandarts, kā arī karpa. No 2015. gada 1. septembra Krustpils novada Baļotes ezerā noteikta licencētā makšķerēšana.

Noderīga informācija: : jābrauc pa Jēkabpils – Rēzeknes šoseju līdz 8. kilometram, kur jānogriežas Madonas virzienā, tad pēc 300 metriem jānogriežas pa labi, pēc 2 kilometriem būs redzams ezers. Apmeklējums brīvs. Labiekārtota pludmale un laivu piestātne.

Borovkas akmens

Jaunatklāts dižakmens ar īpatnēju, lēzenu formu (tilpums 12 m3)  Mežāres pagastā.

Noderīga informācija: apmeklējums brīvs.

 

 

 

 

Barona Korfa priedes

Krustpils pils bijušā īpašnieka Korfa 1870.gadā ierīkotie stādījumi Ozolsalas meža masīvā, visvecākie aizpagājuša gadsimta stādījumi  Latvijā, kuros priedes rindojas taisnās līnijās. Šis mežs atgādina parku – vienīgā atšķirība, ka kājas viegli iegrimst maigi zaļajās sūnās, kuros priedes rindojas taisnās līnijās.

Noderīga informācija: apmeklējums brīvs, atrodas uz pašvaldības zemes.

 

 


  Dabas parks “Laukezers”

Dabas parks “Laukezers” ir Eiropas Savienības nozīmes aizsargājama dabas teritorija, kura aizsardzībā kā vietējās nozīmes kompleksais dabas liegums bijusi kopš 1986. gada. Patreizējā dabas parka un NATURA 2000 vietas statusā teritorija tiek aizsargāta kopš 2004. gada. Dabas parka teritorijā atrodas diviem dažādiem ezeru tipiem piederoši ezeri. Laukezers un Ildzenieku ezers pieskaitāmi barības vielām nabadzīgo- mezotrofo ezeru tipam. Savukārt Baltiņš ir līdz gruntij caurredzams cietūdens ezers. Dabas parka teritorijas reljefs ir izteikti paugurains. Tas veidojies pēdējā apledojuma laikā kā viens no Lubānas nosprosta baseina dambjiem. Vislielākā augstuma starpība (līdz pat 33m) ir dabas parka centrālajā daļā. Šādi reljefa apstākļi ilgstošā laika posmā ir veicinājuši vērtīgo nogāžu mežu veidošanos Laukezera ziemeļu krastā. Laukezera apkārtnes mežos ir sastopami vairāku sugu staipekņi. Staipekņi sava dekoratīvā izskata un to ilgā vairošanās perioda dēļ ir reta un apdraudēta augu suga.

Noderīga informācija: jābrauc pa Rīgas –Daugavpils vai Jēkabpils – Rēzeknes šoseju līdz ceļa norādes zīmei „Laukezers” un tālāk jāvadās pēc tās. Apmeklējums brīvs. Pieejams marķēts  velomaršuts. 

Kristakrūga skatu tornis

No 27 metrus augstā Kristakrūga skatu torņa Teiču purva malā, Krustpils novada Atašienes pagasta paveras ainavas uz apkārtnes daudzkrāsainajiem Teiču purva plašumiem.  Ja rodas vēlēšanās skatīt Teiču purvu tuvplānā – tās iepazīstamas Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieku pavadībā pēc iepriekšējas pieteikšanās pa tālruni 28333415.

Noderīga informācija: jābrauc pa Jēkabpils – Rēzeknes šoseju līdz 62. kilometram. Skatu tornis atrodas ceļa malā. Apmeklējums brīvs. 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Krāces

Vilnīšu (arī Veiguru, Dubku.) krāces atrodas 184 km no ietekas jūrā. Aptuveni 300 m gara krāce pie Dreģu salām. Krāces sākumā dolomīta slieksnis pāri visai upei, tad tuvāk kreisajam krastam seko straujteces dolomīta  padziļinājumā, kur koncentrējas visas upes plūdums.

Klaukavas krāces ir aptuveni 150 metrus gara krāce, krāces sākumā upes labajam krastam dolomīta slieksnis ar stabilu stāvvilni (liels vilnis), tad straujteka ar haotiskiem viļņiem, kas šūpo. 

Luģenieku krāces ir aptuveni 100 metrus gara krāce, tās sākumā dolomīta slieksnis ar stāvvilni tuvāk kreisajam krastam, tad straujteka ar haotiskiem viļņiem, kas labi šūpo.

Dreimaņu un Circeņu krāces  ir nelielas krāces pieBungas salas.

Gļinovka ir Daugavas galvenās plūsmas vieta gar labo krastu.

Gļinovkas krāce ir ap 200 m gara krāce, tās sākumā  dolomīta slieksnis ar stāvvilni pāri visai upei, tad straujteka ar haotiskie viļņiem, kas labi šūpo. 

Gārdes krāces ir aptuveni 200 metru gara krāce un redzama no Kaupres pilskalna. Izteikta pie labā krasta. 


 

Baltā krāce ir aptuveni kilometru gara krāce, kuru uzskata par spēcīgāko Latvijā. Dolomīta slieksnis, visā upes platumā veidojas mucu un stāvviļņu josla, kas atdalīta ar vairākām mēlēm, kam seko straujteka ar haotiskiem viļņiem un upes plūdums koncentrējas tuvāk upes kreisajam krastam.

Prižu krāce ir pēdējais krāču posms pirms Plaviņu HES ūdenskrātuves uzpludinājuma, ja ūdenskrātuvē ūdens līmenis augsts, tad šī krāce var būt applūdināta.

Pečiņas krāce lielākā krāce Prīžu krāču kaskadē. Atrodas visas upes platumā. Ūdens krīt pa dolomīta trepi pašā upes vidū, atstājot šauru dziļvagu, pa kuru izbraukt motorlaivām.

   Griezeņa atvars atrodas pie Daugavsalas stūra. Ieteicams šo vietu apbraukt.

   Kaļina ir ap 500 m gara krāce, tās sākumā starujteka un līkums, tad gluda un ātra straume.

   

Krūmveida Kārēlijas bērzs

Latvijas augu valstij neraksturīgs vismaz 50 gadus vecs daudzstumbru Karēlijas bērzs .

Noderīga informācija: bērzs atrodas pie Vecpūķu mājām Daugavas pietekas Aiviekstes krastā. 

 

 


Marinzejas ezers

Zivīm bagāts publiskais ezers ar labiekārtotām atpūtas vietām un peldvietām.  Vidējais dziļums ir 2.2 metri, bet maksimālais dziļums - 4.0 metri. Ezerā  mīt līdakas, asari, raudas, līnis, plauži, zuši, vīķes, ķīši, mailītes, vēdzeles, karūssa, karpas, kā arī ruduļi. .Tā krastā atrodas Marinzejas muižas komplekss un parks. Jāņem vērā, ka piekļūt var pa privātājām zemēm un paša ezera apsaimniekošanu veic pašvaldība kopā ar vietējiem iedzīvotājiem.

Noderīga informācija: jābrauc pa Jēkabpils – Rēzeknes šoseju līdz 37. kilometram, kur krustojumā jānogriežas Madonas virzienā. Pēc 3 kilometriem pie Atašienes katoļu baznīcas jānogriežas pa kreisi, tad pēc 350 metriem krustojumā jāpagriežas pa labi. Vēl pēc 2 kilometriem kreisajā pusē būs redzama Marinzejas muiža, tālāk pabraucot – jau pats ezers. Apmeklējums brīvs. 

Prižu krauja

Sarkanīgi dzeltenā, gandrīz 10 m augsto un ap 200 m garo konglomerāta krauju izskalojusi Daugava. Ik gadus pavasara plūdos tiek izskalots ap metru no kraujas un tā strauji tuvojas virs kraujas esošajai dzīvojamajai mājai.

Noderīga informācija: krauja labi apskatāma no Daugavas krasta, pieejama pa taku, kas ved caur privātīpašumu.

 

 



Rogāļu akmens un grava

Ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis "Rogāļu akmens", atrodas,  Daugavas labajā krastā, Rogaļu gravā 50 metru no strauta ietekas Daugavā. Akmens garums ir 6,5 m, platums - 4,6 m, augstums līdz 3,7 m, apkārtmērs - 18,5 m. Akmenim ir ap 4 metri garš atlūznis - 20 gs. 20-tajos gados  no akmens atskaldīti vairāki lieli gabali. Akmens sastāvs norāda, ka ledājs to atgādājis no Karēlijas zemes šauruma. Šādus akmeņus, kuru sastāvs ļauj noteikt to cilmes vietu, sauc par vadakmeņiem. Pateicoties norādes zīmēm, akmens viegli atrodams, uz to izveidota ainaviska tūristu taka. Ir attīrīta grava, strautiņš, labiekārtota strautiņa ūdens uzkrāšanas un ņemšanas vieta, ugunskura vieta. Par Rogāļu gravu, akmeni un mīlestības ozoliem ir vairākas teikas un nostāsti.

Noderīga informācija: jābrauc pa Rīgas – Daugavpils šoseju apmēram 3 kilometri no Jēkabpils robežas, tad jāseko norādēm. Ir auto stāvlaukums ierobežotu vieglo automašīnu skaitam, informācijas stendi. Apmeklējums brīvs. 

Silabebru ezers

Silabebru ezers ir dabas  liegums, Natura 2000 teritorija no 2004.gada, tāpat ezers ir nozīmīga ūdensputnu (melnais zīriņš, lielais dumpis, Seivi ķauķis u.c.) ligzdošanas vieta un nozīmīga aizsargājamās augu sugas - lēzeļa lipares atradne, kā arī nozīmīgs ES aizsargājamais biotops -mezotrofa ūdenstilpe, kas ir Austrumlatvijā ļoti reti sastopams biotopu komplekss. Aizsargājamā teritorija izveidota, lai nepieļautu šīs vietas pārveidošanu un ūdens režīma pielāgošanu saimnieciskajām interesēm, kas negatīvi ietekmētu aizsargājamo putnu sugu ligzdošanu un augu atradnes. 

Noderīga informācija: brīvi pieejams.

Teiču purvs

Teiču purvs ir viens no lielākajiem neskartajiem sūnu purviem Baltijā (platība apmēram 16000 ha), tāpēc Teiču dabas rezervāts ir nozīmīgs purvam specifisku un retu putnu sugu saglabāšanā, kā barošanās un atpūtas vieta migrējošiem ūdensputniem, mitrājiem raksturīgo augu sugu un biotopu saglabāšanā, kā arī daudzu bezmugurkaulnieku sugu eksistences nodrošināšanā. Rezervāts ir valsts īpaši aizsargājama dabas teritorijas ar visstingrāko aizsardzības režīmu.

Noderīga informācija: Apmeklējumi atļauti tikai rezervāta darbinieka pavadībā. Pieteikumi 1-3 dienas pirms apmeklējuma pa tālruni +371 28333415 (Žanete Beča), 26528739 (Dainis Tučs). Ekskursija pa Sildu taku. Garums 3 km, infrastruktūra: laipas, stāvlaukums, atpūtas vieta, informācijas stends. Atrodas Madonas novada, Mētrienas pagasta Sildās. Gids - Guntis Akmentiņš, tel. 26473408.Vēro Mazo ērgli "Aquila pomarina" ar videonovērošanas kameras palīdzību http://www.pomarina.lv/

 

Timsmales ezers

Timsmales ezers ir viens no izcilākajiem Latvijas dzidrūdens ezeriem – ar mazmineralizētu ūdeni, mezotrofajiem hidroķīmiskajiem rādītājiem, izcilu īpaši aizsargājamās sugas - šaurlapu ežgalvītes atradni. Ezers ir dabas  liegums, Natura 2000 teritorija.  Dabas liegums izveidots, lai saglabātu ES nozīmes ezeru biotopu – oligotrofu līdz mezotrofu augu sabiedrības minerālvielām nabadzīgās ūdenstilpēs un to krastmalās. Sastopami arī Latvijā īpaši aizsargājami biotopi: ežgalvīšu audzes ezeros, mezotrofi ūdeņi ezeros un smilšaina, akmeņaina grunts ezeros.

 Noderīga informācija: pieejama Latvijas Valsts Mežu labiekārtota atpūtas vieta. 


Vaiķu akmens

Vaiķu akmens ir neregulāras formas, stāvām malām, plakanu virsmu, kuras platība ir 23 m2. Virszemes tilpums 45 m3.Iesārts, lielkristālisks granīts. Maz saplaisājis. Viens no 15 Latvijas lielākajiem akmeņiem  Dzirdēti nostāsti, ka pie (uz) akmens pārgājienu laikā pusdienojuši gan Pēteris I, gan Napoleons

Noderīga informācija: jābrauc pa Rīgas – Daugavpils šoseju 14 kilometrus no Jēkabpils pilsētas robežas, tālāk jāseko norādei. Apmeklējums brīvs. 

Zeļķu tilts 

Pirmais metāla konstrukciju tilts šajā vietā izbūvēts 1903. gadā. Pēc saspridzināšanas pirmā un otrā pasaules kara laikā tas atjaunots 1930. gadā un 1947. gadā. Ledus iešanas laikā pie tilta veidojas ledus un vižņu sastrēgumi, kas izraisa ūdens līmeņa celšanos Krustpils pagastā un Jēkabpils pilsētas teritorijā.

Noderīga informācija: apmeklējums brīvs, tilts redzams no Daugavas krasta.

 

 


JAUTĀT PAŠVALDĪBAI
Pasākumi
15.12.2017 plkst. 17:00,
Eglītes iedegšana pie Variešu pagastmājas
25.12.2017 plkst. 14:00, Vīpes pagasta kultūras nams
Ziemassvētku pasākums Vīpes pirmsskolas vecuma bērniem...
25.12.2017 plkst. 22:00, Vīpes pagasta kultūras nams
Ziemassvētku balle kopā ar grupu “Sveķi”
Krustpils Novadnieks, OKTOBRIS 2017
Krustpils Novadnieks, SEPTEMBRIS 2017Krustpils Novadnieks, AUGUSTS 2017Krustpils Novadnieks, JŪLIJS 2017
JAUTĀT PAŠVALDĪBAI
PašvaldībaSabiedrībaEkonomika un investīcijasTūrismsGalerijasKontakti
  • Gladiolu izstāde Krustpils novada pašvaldībā
  • Marinzejas ezers
  • Rudens Marinzejas ezerā
  • Timsmales ezers ziemas sniegos
  • Kūku pagasta brīvdabas estrāde
  • Daugava pie Rogāļu gravas
  • Atašienes pagasta centrs no putna lidojuma
  • Marinzejas muiža
  • Laukezers
  • Asotes pilskalns
  • Līgotāji Vīpē
  • Kur upes un ceļi krustojas
  • I.Dzirkales keramika izstādē
  • Laukezers
  • Ziemeļblāzma Variešu pagastā
  • Rogāļu akmens Kūku pagastā
  • Ikvienam ir iespēja pārbaudīt spēkus šķēršļu joslā pie vecās Sūnu pamatskolas
  • Timsmales ezers
  • Amatniecības centrs Māzers
  • Krustpils novads izstādē
  • Svilpaunieki ( I.Dzirkales keramika)
  • Dabas krāšņums Ildzenieku ezerā
  • Timsmales ezers
  • Krustpils novada svētkos 2016