Krustpils novads
“Katram cilvēkam ir tāda vieta, kas paliek neizdzēšamā atmiņā, ko nekādi pasaules notikumi un pārliecīgie attālumi nespēj padarīt nesaredzamu”
Jānis Lejiņš "Spēlmaņu cilts"
“... augšpus pils, mālzemes muldā Daugavas labajā krastā, uzradās Krizburgas miestiņš – tirgotāju, amatnieku, maizes ceptuvju un lopu kautuvju ciemats, strūgu un plostu dzinēju apmetne.”
J. Niedre „Tai rītā mazā gaismiņā"
“Gaiss bija brīnumaini dzidrs un tīrs, spīdēja saule, un mani visu ceļu, garām Zīlāniem, Jaunajai muižai, Kondrātiem, Stipriem līdz pat Stukuliem pavadīja nepārtraukta cīruļu dziesma. ”
V. Stukuls „Krustpilieša stāstījums"
“Krustpils krāsas ir vienkāršas – māla sarkanā, zāles zaļā un ūdens zilā, ko sievietes senāk ieauda krusta rūtīs savos lindrakos. ”
Lūcija Ķuzāne "Esmu uzticīgs"

Kultūrvēsturiskas nozīmes objekti

Asotes pilskalns

Asotes pilskalns iekārtots kalna kaupres galā, kuru no trijām pusēm ieloko Dārzupīte (Lagzde). Kaupres gals bija atdalīts ar dabīgu pāržmaugu, kas vēlāk mākslīgi padziļināta. No tās izraktās zemes uzmestas līdz 2 m augstā valnī nocietinājuma ziemeļrietumu pusē. Pilskalns ir 10 m augsts ar 67 x 55 m lielu plakumu. Pilī bijušas divas ieejas – no rietumu un austrumu pusēm. Ceļš uz pili pilskalna nogāzē bijis segts ar akmeņu klājumu. Pilskalna pakājē ir ap 1,5 ha lielas apmetnes kultūrslānis. Arheoloģiskie izrakumi (1949.-1954.g., E. Šnore) liecina, ka Asotes pilskalns apdzīvots no I g.t.p.m.ē. līdz 14.gs. Arheoloģiskajos izrakumos izpētīja apmēram ¼ daļu no pilskalna plakuma. Uz I g.t.p.m.ē. attiecas četri dziļākie slāņi. 9.gs. ēkas koncentrējās galvenokārt gar vaļņiem, bet vēlāk apbūvēja visu pilskalna plakumu. Mājas celtas guļbūvē ar māla klonu vai dēļu grīdu. Apkurei un ēdiena vārīšanai istabas vidū jeb malā kopš 9.gs. mēdza būvēt māla kleķa krāsnis ar akmeņu pamatu. Izrakumos atklāja uz 10.gs. attiecināmu labi saglabājušos dzelzs ieguves krāsni, ogļu dedzināmās bedres un kalves paliekas. 11.gs. pilskalnā gar plakuma malām izveidota jauna koka nocietinājumu sistēma ar gredzenveida aizsargvalni ar baļķu kameru karkasu. Ar šo laiku Asotes pilskalns uzskatāms par novada administratīvo un militāro centru. Pilskalna plakuma vidū atsegtā bedre ar dzīvnieku kauliem un monētām atributējamaupurbedre, kur ziedots ēdiens, dzēriens un dažādas lietas. 6 m dziļajā mītņu kārtā atsegti pavisam 14 slāņi. 1211.gada līgumā par latgaļu zemju sadalīšanu starp ordeni un bīskapu minēta arhibīskapa koka pils Aszute. Tiek uzskatīts, ka šī pils atradās Asotes pilskalnā. Otro reizi Asotes pils vēstures avotos minēta 1255.gadā. Vēlāk, izvirzoties Krustpilij, Asotes pils zaudēja savu nozīmi, un Krustpils pārņēma pilsnovada centra funkcijas (Шноре, Э. Д., 1961. Асотское городище. Рига: Издательство Академии наук Латвийской ССР.).

 GPS 56.493072;25.918888

Atašienes pilskalns

Atašienes pilskalns atrodas Atašienes – Preiļu šosejas kreisajā pusē kādreizējā Trošku karjera rietumu galā. Tika uzskatīts, ka pilskalns 1970.gados norakts grantī, tomēr 2018.gadā tika konstatēts, ka pilskalns ir saglabājies iepriekšējā veidolā. Agrākos laikos pilskalns saukts “Piļigora”, tagad – “Batarejas kalns”. Pilskalns ierīkots sašaurinātajā augstienes rietumu galā, pārrokot no divām pusēm to ar trijiem ap pusmetru dziļiem grāvjiem un uzmetot attiecīgi trīs vaļņus. Pilskalna sānos šie zemju darbi pārvēršas terasēs. Atašienes pilskalnā arheoloģiskie izrakumi nav izdarīti, kultūrslānis ir neievērojams, līdz muzejiem atrastās senlietas nav nonākušas, tomēr ir ziņas par dzelzs sārņu atradumiem pilskalna plakuma malā, kas varētu apliecināt seno metalurģiju, bet pilskalna ziemeļu pakājē atrasts uz m.ē. I g.t. 1.pusi un vidu attiecināms dzelzs cirvis, kas, iespējams, arī norāda uz pilskalna izmantošanas laiku. 

Foto autors: Jānis Pastars

 

Atašienes Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca

Atašienes Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca  atrodas Krustpils novada Atašienes pagasta centrā. Atašienes pirmā  koka baznīcas ēka tika uzcelta 1804. gadā par draudzes un muižtura Borha līdzekļiem, veltot to Svētā Kārļa Boromeja godam. Par jaunas Atašienes baznīcas celtniecību sāka rūpēties prāvests Boļeslavs Grišāns, kurš ar draudzes locekļu atbalstu sagādāja celtniecības materiālus, kā arī lūdza arhitektam Pavlovam izstrādāt projektu.  1931. gadā tika likti jaunās baznīcas pamati, kurus iesvētīja bīskaps Jāzeps Rancāns. Baznīcu uzcēla 1937. gadā, to septembra pēdējā svētdienā konsekrēja bīskaps Jāzeps Rancāns, veltot Sāpju Dievmātes un Svētā Kārļa Boromeja godam. Atašienes Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīcas draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Viktors Naglis. Draudzes lielākie svētki ir Jaungads, Jaunavas Marijas šķīstīšanas svētki, Svētā Jāzepa diena, Debeskāpšanas svētki, Kristus Miesas svētki, Svētās Annas diena, Jaunavas Marijas sāpju svētki, Svētā Kārļa diena.

Kontakttālrunis:

GPS 56.545831; 26.399747

 

Dzirkaļu pilskalns

Dzirkaļu pilskalns atrodas ap 1,5 km uz dienvidrietumiem no Kūku dzelzceļa stacijas. Senais nocietinājums ierīkots kalna atzarā, kas strauji izbeidzas pret purvainu zemieni. Pret šo zemieni vērstā ziemeļu nogāze papildus nocietināta ar terasi, bet dienvidos, kur kalna dabīgais norobežojums bija mazāks, tas nodalīts ar pārrakumu un ar 1,5 m augstu valni, kas vēl ar vienu valni atdalīts no pilskalna plakuma. Pēc arheoloģisko izrakumu (2014.g.,  J. Urtāns) rezultātiem spriežams, ka Dzirkaļu pilskalns apdzīvots ilgāk nekā tūkstoš gadus no mūsu ēras sākuma līdz m.ē. II g.t. sākumam. Pilskalna apkārtnē ir vairāki senkapi, uz rietumiem no pilskalna atrodas senā sakrālā vieta Baznīckalns, pilskalna pakājē konstatēts plaša apmetne, kuras teritorijā bijis arī teikām apvītais Naudas avots. Par pilskalnu izdota grāmata (J. Urtāns. Dzīve Dzirkaļu pilskalnā. – NT Klasika, 2018).

 

Endzeļu vecticībnieku draudzes lūgšanu nams

Endzeļu vecticībnieku draudzes lūgšanas nams celts 19.gadsimta otrajā pusē.

GPS 56.533369;26.321512

 

Marinzejas muiža un muižas parks

Marinzejas muiža  ir Itālijas vācieša, grāfa Borha "vasaras pils". Viņu dzimtai bija daudz īpašumu Latgalē. Galvenā Borhu rezidence atradās Varakļānos, bet dēliem dāvinātas muižas Barkavā, Atašienē un Varakļānos. Marinzejas pils, kur tagad atrodas Brāļu Skridu Atašienes vidusskola, celta 1845. - 1847. g. klasicisma stilā. Tās senais nosaukums bijis Mariensee. Pili cēla grāfs Josefs Kazimirs Pēteris Mihaels fon der Borhs (1804-1881). Josefs fon der Borhs bija precējies ar Aleksandra Puškina sievas radinieci - dižciltīgu dāmu Emmu Holinsku. Grāfa tēvs bija Varakļānu muižas īpašnieks, zinātnieks, literāts un kolekcionārs Mihaels fon der Borhs. 19. gs. celtajai pilij ir bijis skatu tornītis jeb belveders virs centrālās daļas, bet 2. Pasaules kara laikā tornītis nopostīts un vairs nav atjaunots. Tomēr ēkā saglabājušās krāsnis, daļēji arī interjeru apdare. Gar ezeru aiz pils ir paša grāfa veidots ainavu parks, kas pāriet mežaparkā.  

Kontakttālrunis: Brāļu Skrindu Atašienes vidusskolas direktore Līga Zalāne 26522932

GPS 26.559254;26.379890                              

Unguru (Medņu) Evaņģēliski luteriskā baznīca

Unguru (Medņu) Evaņģēliski luteriskā baznīca ir luteriešu dievnams Krustpils novada Variešu pagastā, kas celta kā Krustpils baznīcas filiālbaznīca. Pirmā Unguru baznīca tika iesvētīta 1828. gada 25. jūnijā. Bet jau 1885. gadā celtne bija pussabrukušā stāvoklī. Pēc draudzes lūgumiem Krustpils pilsmuižas īpašnieks Nikolauss fon Korfs baznīcas remontam iedalīja materiālus un līdzekļus 200 rubļu apmērā. Draudze saziedoja 580 rubļus. Pēc būvmeistara Jēkaba Putniņa veiktajiem remontdarbiem 1892. gada 17. decembrī atjaunotā baznīca atkal tika iesvētīta. Pirmā pasaules kara laikā baznīcai tika sabojātas ērģeles un jumts, kā arī izsisti daži logi. Remontdarbi sākās 1926. gadā. Atjaunoto dievnamu iesvētīja 1928. gada 25. jūnijā. 1940. gadā padomju vara draudzei baznīcu atņēma. Otrā Pasaules kara laikā, baznīcai nonākot karadarbības zonā, tajā iekārtojās vācu armijas atbalsta punkts. Padomju armijas artilērija 1944. gada 7. augustā iznīcināja vācu ugunspunktu baznīcas tornī. Kritušos vācu karavīrus apglabāja turpat pie baznīcas. Pēc kara vietējie iedzīvotāji izpostīja baznīcu. Kopš 2004. gada draudze ir sākusi dievnama atjaunošanu, ir veikta mūru konservācija. 2018.gada dievnams svinēja savu 190.gadadienu.

Kontakttālrunis: draudzes priekšniece Inga Zālīte 26220489

GPS 56.613685;26.054538

   

 

 


JAUTĀT PAŠVALDĪBAI
Pasākumi
23.03.2019 plkst. 19:00, Mežāres kultūras nams
Mežāres amatierteātrim "Efekts" piecu gadu jubilejas sv...
23.03.2019 plkst. 16:00, Vīpes pamatskola
Vīpes pamatskolas 115 gadu jubileja
24.03.2019 plkst. , Baļotes ezera pludmale, Marinzejas muižas parks, Laukezera galvenā pludmale
Putnu būrīšu darbnīcas Krustpils novadā
28.03.2019 plkst. , Variešu pagasta bibliotēka
Zentas Juškevicas izšūto gleznu izstāde
29.03.2019 plkst. 16:00, Krustpils novada pašvaldība, konferenču zāle
Seminārs par veselīgu uzturu un tā ietekmi uz sirds ves...
04.04.2019 plkst. 10:00, Mežāres kultūras nams
LAD seminārs par aktuālo informāciju, izmaiņām un proje...
05.04.2019 plkst. 17:00, Krustpils pagasta kultūras nams
Teātra meistarklase jauniešiem kopā ar Valdi Lūriņu...
21.04.2019 plkst. , Annas Sātas pagalms
Lustīgā lieldienu svinēšana kopā ar folkloras kopām...
21.04.2019 plkst. 22:00, Annas Sāta
Lieldienu balle Atašienē
21.04.2019 plkst. 13:00, Vīpes pagasta kultūras nams
Lieldienu lustes “Liela diena nu ir klāt, varam olas ri...
21.04.2019 plkst. 22:00, Vīpes pagasta kultūras nams
Pavasara balle kopā ar grupu “Kamēr jauni “
21.04.2019 plkst. 22:00, Vīpes pagasta kultūras nams
Pavasara balle kopā ar grupu “Kamēr jauni “
11.05.2019 plkst. 8:00, Kūku pagasta brīvdabas estrāde "Mārdadzis"
Mārdadža tirdziņš
Krustpils Novadnieks, MARTS 2019
Krustpils Novadnieks, FEBRUĀRIS 2019Krustpils Novadnieks, JANVĀRIS 2019Krustpils Novadnieks, DECEMBRIS 2018
JAUTĀT PAŠVALDĪBAI
PašvaldībaSabiedrībaEkonomika un investīcijasTūrismsKultūraKontakti
  • Krustpils novads XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkos
  • Ielīgošana Asotes pilskalnā
  • Kur upes un ceļi krustojas
  • Līgotāji Vīpē
  • Krustpils novads izstādē
  • Krustpils novada svētkos 2016
  • Kūku pagasta brīvdabas estrāde
  • Ikvienam ir iespēja pārbaudīt spēkus šķēršļu joslā pie vecās Sūnu pamatskolas
  • Timsmales ezers ziemas sniegos
  • Ziemeļblāzma Variešu pagastā
  • Daugava pie Rogāļu gravas
  • Dabas krāšņums Ildzenieku ezerā
  • Rudens Marinzejas ezerā
  • Gladiolu izstāde Krustpils novada pašvaldībā
  • I.Dzirkales keramika izstādē
  • Timsmales ezers
  • Marinzejas muiža
  • Atašienes pagasta centrs no putna lidojuma
  • Marinzejas ezers
  • Asotes pilskalns
  • Laukezers
  • Timsmales ezers
  • Laukezers
  • Amatniecības centrs Māzers
  • Svilpaunieki ( I.Dzirkales keramika)
  • Rogāļu akmens Kūku pagastā