Krustpils novads
“Katram cilvēkam ir tāda vieta, kas paliek neizdzēšamā atmiņā, ko nekādi pasaules notikumi un pārliecīgie attālumi nespēj padarīt nesaredzamu”
Jānis Lejiņš "Spēlmaņu cilts"
“Gaiss bija brīnumaini dzidrs un tīrs, spīdēja saule, un mani visu ceļu, garām Zīlāniem, Jaunajai muižai, Kondrātiem, Stipriem līdz pat Stukuliem pavadīja nepārtraukta cīruļu dziesma. ”
V. Stukuls „Krustpilieša stāstījums"
“Krustpils krāsas ir vienkāršas – māla sarkanā, zāles zaļā un ūdens zilā, ko sievietes senāk ieauda krusta rūtīs savos lindrakos. ”
Lūcija Ķuzāne "Esmu uzticīgs"
“... augšpus pils, mālzemes muldā Daugavas labajā krastā, uzradās Krizburgas miestiņš – tirgotāju, amatnieku, maizes ceptuvju un lopu kautuvju ciemats, strūgu un plostu dzinēju apmetne.”
J. Niedre „Tai rītā mazā gaismiņā"

Ne asakas!

Ne asakas!


Krustpils novada pašvaldība sadarbībā ar laikrakstu «Brīvā Daugava» šogad startēja  Zivju fonda projektu konkursā un guva atbalstu sabiedrības informēšanai par zivju resursu pētījumiem, to racionālu un saudzīgu izmantošanu, atražošanu un aizsardzību.

No aprīļa līdz oktobrim avīzē atradīsiet tematiskos materiālus, kas sagatavoti projekta ietvaros. Tajos stāstīsim par Krustpils novada publisko un privāto ezeru un upju apsaimniekošanu, par paveikto un iecerēto šajā jomā, par zivju resursu papildināšanu un  sargāšanu, intervijas ar prasmīgiem zivju ķērājiem,  reportāžas  no makšķerēšanas sacensībām un daudz ko citu.  Materiāli tiks publicēti arī Krustpils novada izdevumā “Krustpils novadnieks”, kā arī laikraksta mājaslapā www.bdaugava.lv. Krustpils novads ir bagāts ar ūdeņiem  – tajā ir vairāki lieli publiski ezeri, cauri novada teritorijai tek Daugava un Aiviekste, tādēļ ceram, ka tēmas neizsīks un būs interesanti. Aicinām arī lasītājus iesaistīties šajā projektā, sūtot uz e-pastu: zivs@bdaugava.lv savus vērojumus un  pārdomas, norādīt uz problēmām vai neizdarībām, ziņot par makšķerēšanas noteikumu neievērošanu, dalīties ar lomu fotogrāfijām, tādējādi parādot novada ūdeņu bagātību, ar copes pastāstiem, zivju  ēdienu receptēm un interesantiem faktiem, kas saistīti ar ūdeņiem un zivīm.

 

 

Jaunumi Krustpils novada ūdeņu apsaimniekošanā

Par šī gada iecerēm Krustpils novada ūdeņu apsaimniekošanā pastāstīja novada Vides un civilās aizsardzības dienesta vadītājs Ilmārs Luksts. Lielākie plāni tiek saistīti ar Baļotes ezeru, bet arī pārējie publiskie ūdeņi netiks atstāti novārtā.

 

Iekārto jaunus sektorus

Jau pagājušā gada rudenī ar peldošo ekskavatoru tīrīja Baļotes ezera niedrēm aizaugušo krasta joslu, izrokot ūdenszāles ar visām saknēm un dūņām, tādējādi iegūstot vēl vairāk vietas, kur varētu makšķerēt no krasta. Šos darbus projekta ietvaros finansēja Latvijas  Vides aizsardzības fonds LVAF). Projekta faktiskās izmaksas bija  19387,39 eiro, no tiem LVAF  finansējums bija 16091,53 eiro un Krustpils novada pašvaldības līdzfinansējums – 3295,86 eiro. Rezultātā tika iegūti 20 jauni makšķerēšanas sektori. To kopējais skaits ir palielinājies līdz 50 sektoriem.

– Kad ūdens nomierinājās  un duļķes nosēdās, redzējām, kur vēl palicis kaut kas  līdz galam neizdarīts.  Šogad šādus rakšanas darbus turpināsim. Tiem novada bu­džetā ir atvēlēti 10 tūkstoši eiro. Noslīpēsim  jaunizveidotos sektorus un vēl gatavosim jaunus. Darbus tāpat kā rudenī veiks Igaunijas firma. Līgums ir noslēgts, taču igauņi ārkārtas stāvokļa dēļ pagaidām netiek pāri robežai,  – pastāstīja I. Luksts. 

 

Ielaidīs zandartus,līdakas un karpas

Ar Zivju fonda atbalstu tiks papildināti zivju resursi ezeros. Baļotes ezerā jau līdz Jāņiem ielaidīs 18 000 zandartu  mazuļu svarā līdz 30 gramiem. Lai cik arī dīvaini tas neliktos, zinātnieki ir konstatējuši, ka tieši tik lielu zivtiņu ielaišana ir visoptimālākā. Dienesta vadītājs  izteica cerību, ka iepirkumā uzvarēs kāda no tuvumā esošajām zivaudzētavām  un  tos  nevajadzēs nekur tālu transportēt, un tādējādi izdzīvošanas procentam vajadzētu būt augstam. Savukārt Ilzenieka ezerā tiks ielaisti 2600 līdaku mazuļi, Laukezerā – 5000, bet Marinzejas ezerā – 7000.  Arī līdaku mazuļiem saskaņā ar projektu  jābūt svarā līdz 30 gramiem. Par novada līdzekļiem Baļotes ezerā turpināsies karpu ielaišana. Ir izsludināts iepirkums, un, ja viss izdosies, jaunas mājas Baļotē atradīs 6500 kg karpas svarā no 2 līdz 3 kg, kā arī 500 kg  svarā no 3 līdz 4 kg.  Tas ir tāds lielums, kas jau interesē makšķerniekus-sportistus.

 

Mainīti  licencētās makšķerēšanas noteikumi

Ar šī gada 1. janvāri stājušās spēkā izmaiņas Baļotes ezera licencētās makšķerēšanas noteikumos.

Galvenās izmaiņas – palielināta licences cena. Tagad diennakts licence  bezledus periodā maksā 10 eiro. Noteikts, ka  lomā drīkst paturēt trīs karpas, kas katra nav smagāka  par 3 kg. Lielākas zivis jāatlaiž. Arī līdakas, zandartus un līņus var paturēt  trīs no katras sugas.

 Tāpat no jauna noteikts, ka, noķerot un paturot  karpu,  tā loma uzskaites veidlapā jāreģistrē  tūlīt pēc izvilkšanas. Pārējo sugu  zivis var ierakstīt, beidzot makšķerēšanu.

Nākusi klāt arī viena licenču iegādes vieta – to tagad var izdarīt arī portālā manacope.lv.

– Licencētās makšķerēšanas organizētāji Latvijā  virzās uz to, lai  licences varētu iegādāties tikai internetā. Tādējādi varētu veidot melno  sarakstu ar negodīgiem makšķerniekiem, kuriem būtu liegts tās iegādāties un  varētu panākt arī labāku  lomu uzskaiti – nepārdot jaunu licenci, pirms nav nodota atskaite par iepriekšējo copes reizi, – saka I. Luksts. Pagaidām gan licences pieejamas arī  papīra veidā.  

 

Sargās ar kamerām un droniem

Zivju krājumi tiks ne tikai papildināti, bet arī sargāti. Visstingrāk – Baļotes ezerā, kur ir organizēta licencētā makšķerēšana. Ir uzstādīta vēl viena kamera ar piecdesmitkārtīgu palielinājumu. Ar tās palīdzību arī naktī var vērot katru makšķernieka darbību, konstatējot līdz šim grūti pierādāmus pārkāpumus. Tā jau vairāki makšķernieki pieķerti, mainot pirmās noķertās karpas  pret lielākām, kas, pēc licencētās makšķerēšanas noteikumiem, ir aizliegta darbība, tāpat konstatēta zivju nodošana citiem makšķerniekiem, kas arī nav atļauta.  Un tā nav tikai iespējamo pārkāpēju baidīšana – I. Luksts kameras iespējas arī uzskatāmi nodemonstrēja, un tās tiešām izskatījās iespaidīgas. Pat redzams,  vai pēc karpas noķeršanas makšķernieks aizpilda licenci.

Līdzīga kamera, ja projekts gūs Zivju fonda atbalstu, tiks uzstādīta uz Jēkabpils tilta. Tā atļaus kontrolēt makšķerēšanas noteikumu ievērošanu abpus tiltam. Šo projektu iesniegusi Jēkabpils pašvaldība, taču kontroli Daugavā Jēkabpils administratīvajā teritorijā saskaņā ar noslēgto līgumu veic Krustpils novada Vides un civilās aizsardzības dienests. Tāpat ar zivju fonda atbalstu videonovērošanas  kamera tiks uzstādīta arī Marinzejas ezerā. Tāpat inspektori turpinās izmantot dronus.

– Bijām pirmie, kas Latvijā sāka izmantot dronus zivju resursu sargāšanā. Tie sevi ir pierādījuši kā labs preventīvs līdzeklis. Īsā laikā varam apsekot lielas platības, redzēt, kur ir laivas, makšķernieki un ko viņi dara. It sevišķi efektīvi tas ir Daugavā – no augšas labi redzams, kas notiek aiz salām, kas – niedru labirintos, – stāsta I. Luksts.

 

Baļotē rosīsies sportisti

Vasaras sezonā Baļotes ezerā paredzēti vairāki karpu makšķerēšanas sporta mači. Pirmajiem – Latvijas čempionāta (LČ) 1. posmam – jānotiek  jau no 21. līdz 24. maijam. Jūnijā plānots LČ 2. posms un Lietuvas čempionāta posms, jūlijā – «NGT kauss» un LČ 3. posms, bet septembrī – «Baļotes kauss».  Visticamāk, ka sacensību grafikā izmaiņas ienesīs situācija ar Covid-19 vīrusu. Pagaidām neviena no tām oficiāli atcelta nav.  Makšķerēšana, ievērojot distancēšanās noteikumus, gan ir iespējama, bet vai tas būs pārliecinošs arguments, lai notiktu sacensības, pagaidām nav skaidrs.

 

                                   Foto:  Baļotes ezers. Šteinberga foto

 

Baļotes ezera karpas ir pamodušās un ķeras labi

Ziema šogad beidzās, tā arī pa īstam  nesākusies. Iespējams, tādēļ arī karpas pamodušās tik agri.

 Jau februārī pie ezera varēja manīt  dažus nepacietīgus copmaņus, kas centās tikt pie kādas ezera mamzeles. Marta beigās jau daudz sekmīgāk veiksmi izmēģināja vairākas karpu makšķerēšanas sporta komandas, kas, gatavojoties Latvijas čempionātam, uzsākušas treniņus.

Sevišķi veiksmīgas vairākām komandām bija Lieldienu brīvdienas. Piemēram, komanda «MMK Vecbebri»  vienas nakts laikā noķēra 15 karpas, pie tam viena no tām tiešām  ievērojama –  9,5 kg, savukārt  «Midland Carp»  brīvdienās  noķēra 35 karpas (lielākā –  6,7 kg), bet  «DAIS fishing» – 32. Vēl vienu 9,5 kg smagu skaistuli un vēl 11 mazākas smukules krastā dabūja komandas «Sakret» dalībnieks Mairis. Protams, ka visas zivis tika atlaistas atpakaļ dzimtajā stihijā. 

Līdzās sportistiem karpas ne mazāk veiksmīgi ķēra arī «parastie»  makšķernieki. Diemžēl ne visi ievēroja licencētās makšķerēšanas noteikumos pieļaujamā loma lielumu. Kad atļautais limits (3 karpas) bija noķerts, nākamās zivis, kas būtu jālaiž vaļā,  tika slēptas  niedrēs, krūmos un pat atkritumu urnās. Kopumā, tik cūciski rīkojoties, Lieldienās tika pieķertas piecas personas. Tām inspektori sastādīja  administratīvo pārkāpumu protokolus. Pārkāpējiem konfiscētas licences un zvejas rīki. No pieciem pārkāpējiem viens bija jēkabpilietis, bet četri – no citām stipri tālākām pilsētām.

 

 

Lielisku treniņnakti Baļotē aizvadīja komanda «MMK Vecbebri». Pirmā tika noķerta 7 kg smaga zivs, otrā – 4,5 kg, bet trešā skaistule sasniedza pat 9,5 kg.

 

 Arī «Sakret» dalībniekam Mairim tika 9,5 kg zivs un dalīts sezonas rekordista gods. Cerams, ka rekords drīzumā tiks pārspēts.

 

Makšķerniekam Renāram patiess prieks par 6,5 kg spoguļkarpu. Makšķernieku arhīva foto.

 

Materiālu   publikāciju    atbalsta:

  

 

 

Materiālu sagatavoja Juris Šteinbergs

Ceļš līdz ES atbalsta pakām
Antūžu pamatskola gaida jaunos skolēnus
Iesaisties “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijā 2020” Kūku bibliotēk...
Var saņemt īstermiņa aizdevumu no vienotā platības maksājuma ...

JAUTĀT PAŠVALDĪBAI
Pasākumi
Krustpils Novadnieks, MAIJS 2020
Krustpils Novadnieks, APRĪLIS 2020Krustpils Novadnieks, MARTS 2020Krustpils Novadnieks, FEBRUĀRIS 2020
JAUTĀT PAŠVALDĪBAI
PašvaldībaSabiedrībaEkonomika un investīcijasTūrismsKultūraKontakti
  • Amatniecības centrs Māzers
  • Grāmatu svētki
  • Atašienes Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca
  • Unguru (Medņu) Evaņģēliski luteriskā baznīca
  • Vaiķu akmens
  • Rogāļu grava
  • Jāņa Zalāna retro motociklu un senlietu kolekcija
  • Podnieku darbnīca
  • Kristakrūga skatu tornis
  • Asotes pilskalns
  • Laukezers
  • Endzeļu vecticībnieku draudzes lūgšanu nams
  • Dzirkaļu pilskalns
  • Marinzejas muiža
  • Marinzejas ezers
  • Silabebru ezers
  • Timsmales ezers
  • Baļotes ezers
  • Svētki kopā ar zirgiem Krustpils pagastā
  • Krustpils novads XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkos
  • Ielīgošana Asotes pilskalnā
  • Kur upes un ceļi krustojas
  • Kūku pagasta brīvdabas estrāde