Krustpils novads
“... augšpus pils, mālzemes muldā Daugavas labajā krastā, uzradās Krizburgas miestiņš – tirgotāju, amatnieku, maizes ceptuvju un lopu kautuvju ciemats, strūgu un plostu dzinēju apmetne.”
J. Niedre „Tai rītā mazā gaismiņā"
“Krustpils krāsas ir vienkāršas – māla sarkanā, zāles zaļā un ūdens zilā, ko sievietes senāk ieauda krusta rūtīs savos lindrakos. ”
Lūcija Ķuzāne "Esmu uzticīgs"
“Gaiss bija brīnumaini dzidrs un tīrs, spīdēja saule, un mani visu ceļu, garām Zīlāniem, Jaunajai muižai, Kondrātiem, Stipriem līdz pat Stukuliem pavadīja nepārtraukta cīruļu dziesma. ”
V. Stukuls „Krustpilieša stāstījums"
“Katram cilvēkam ir tāda vieta, kas paliek neizdzēšamā atmiņā, ko nekādi pasaules notikumi un pārliecīgie attālumi nespēj padarīt nesaredzamu”
Jānis Lejiņš "Spēlmaņu cilts"

Ne asakas! Lūsis, kurš ķer un ēd zivis

Ne asakas! Lūsis, kurš ķer un ēd zivis
Zigurds puikas gados ar Marinzejes ezera līdakām. Lielākā turpat vai 3,5 kg smaga


Krustpils novada pašvaldība sadarbībā ar laikrakstu «Brīvā Daugava» šogad startēja  Zivju fonda projektu konkursā un guva atbalstu sabiedrības informēšanai par zivju resursu pētījumiem, to racionālu un saudzīgu izmantošanu, atražošanu un aizsardzību. Līdz oktobrim vismaz reizi mēnesī avīzē atradīsiet tematisko lapu «Ne asakas!», kā arī atsevišķus materiālus, kas sagatavoti projekta ietvaros. Tajos stāstīsim par Krustpils novada publisko un privāto ezeru un upju apsaimniekošanu, par paveikto un iecerēto šajā jomā, par zivju resursu papildināšanu un  sargāšanu, intervijas ar prasmīgiem zivju ķērājiem,  reportāžas  no makšķerēšanas sacensībām un daudz ko citu.  Šajā numurā piedāvājam trešo tematisko lapu, kas sagatavota projekta ietvaros. Materiāli tiek publicēti arī laikraksta mājaslapā www.bdaugava.lv, kā arī Krustpils novada mājaslapā www.krustpils.lv un informatīvajā izdevumā «Krustpils Novadnieks». Krustpils novads ir bagāts ar ūdeņiem  –  tādēļ ceram, ka tēmas neizsīks un būs interesanti arī apkārtējo novadu  un Jēkabpils iedzīvotājiem.

Saruna ar   Zigurdu Adamoviču par makšķerēšanu un Marinzejas ezeru

Volejbola komandas «Jēkabpils lūši»  pirmā tempa spēlētājs   un Latvijas izlases kandidāts Zigurds Adamovičs saka, ka viņam kādreiz bija trīs hobiji – volejbols, makšķerēšana un medības. Volejbols  jau kādu laiku kļuvis par teju profesionālu nodarbi, tādēļ atlikuši divi vaļasprieki. Šoreiz saruna par pirmo Zigurda aizraušanos – makšķerēšanu. 

– Kā tev pašam liekas, tu esi tāds kaislīgs makšķernieks vai tāds svētdienas copmanis?

– Laikam jau pirmais.  Kā ir brīvs laiks, tā ar draugiem dodamies makšķerēt.  To lietu uztveram nopietni, un ir arī normāli lomi. Pašlaik vairāk  esam pievērsušies fīderošanai, un tieši brekšu copei. Aizpagājušajā nedēļā tos labi pavilkām Aiviekstē. Man bija vienpadsmit gabali, lielākais – ap 1,5 kilogramiem.

– Tu esi uzaudzis Atašienē. Tad jau sāki copēt Marinzejas ezerā?

– Dzīvoju pašā Atašienes centrā pāris kilometrus no ezera. Pirmā makšķerēšanas reize  tomēr laikam bija kādā dīķī, kad man bija kādi divi gadi.  Pirmā makšķere, ko atceros, bija vienkārša – bez spoles un riņķiem ar galā iesietu auklu. Kaut kādus asarīšus, šķiet, toreiz saķēru. Bērnībā ar ģimeni daudz laika pavadījām uz ezera. Mans tēvs arī ir makšķernieks, un vectēvs arī bija. Mums Marinzejā ir arī ielaista laiva. No tās  tur arī pārsvarā copēju, lai gan ir kādas septiņas astoņas vietas, kur to var labi darīt arī no krasta. Brīvdienās gan tās jāieņem laikus, kamēr nav aizņemtas. Tagad ar ģimeni copēju retāk, pārsvarā ar draugiem.

– Kas tagad ir tavi copes kompanjoni?

– Jurģis Turkopolis un Mārtiņš Jaunzems. Viņi ir ļoti nopietni un profesionāli  pievērsušies ziemas copei un piedalās sacensībās. Man tam nepietiek laika un nav īsti  vajadzīgs, jo  savu sportisko azartu izlieku volejbolā. Bet, ja nebūtu volejbola, droši vien censtos iejusties viņu komandā. Tajās dienās, kad man  ir spēles, bet viņi makšķerē, es vairākas reizes pamanos  piezvanīt un apjautāties, kā ķeras. 

– Volejbola sezona ilgst no oktobra līdz maijam. Kad  tev ir laiks makšķerēt?

– Maz jau tā laika ir. Rudenī vairāk eju pīļu medībās. Sezonas laikā gadās kāda brīvdiena,  kādreiz dienā starp treniņiem iemetu makšķeri Daugavā. Brīžiem sakrājas psiholoģisks nogurums no volejbola, tādēļ dažreiz paprasu brīvdienu, lai izvēdinātu galvu un atpūstos.  Šogad ziemā diemžēl nebija ledus. Volejbols gan beidzās jau martā, tādēļ, kamēr vēl nestrādāju, līdz maijam vsrēju pacopēt biežāk. Nekas gan prātīgs neķērās, iespējams, tieši dīvainās ziemas dēļ.

– Bez fīderēšanas kādiem vēl veidiem esi pievērsies?

– Zivis ķeru visādos veidos – gan ar spiningu, gan pludiņmakšķeri, ziemā no ledus, ar gruntenēm sēžu uz samiem, pludinot vaboles, ķeru sapalus. Pārsvarā makšķerēju upēs – Daugavā un Aiviekstē, pēdējā laikā arī Neretā, bet tur nesenā piesārņojuma dēļ zivju laikam kādu laiku nebūs. Upē cope ir interesantāka,  zivis  – aktīvākas, lielākas un garšīgākas. Tas pats breksis vai karūsa – pavisam cita garša. Un upē tu nekad nevari zināt, kas pieķersies. Pāris reizes  esmu bijis Baļotē, bet praktiski vienīgais ezers, kurā copēju, ir Marinzeja. Mums, atašāniešiem,  ir paveicies, ka ir tāds ezers. Mežārē  nav, un viņi brauc pie mums zvejot.  Pašlaik dzīvoju Jēkabpilī, bet, kā tik ir  iespēja, braucu uz laukiem. Un tur – vai nu medības, vai makšķerēšana. 

– Kā tu raksturotu «savu» ezeru?

– Zivju tur ir daudz, bet noķert grūti. Tas nav tikai mans, bet arī daudzu copmaņu spriedums par Marinzejas ezeru. Eholotes rāda, ka zivju ir pilns un lielas, bet noķert nevar. Iespējams, ka tām ezerā  ir ļoti laba barības bāze. Vienreiz gadā var gadīties, ka trāpīsi un ļoti labi pievilksi, bet pārsvarā ir tā – brauc, brauc, zivis eholotē rāda, bet nekā – pa tukšo.  Sevišķi izteikti tas bija šopavasar. Pats kādas sešas reizes paliku tukšā.  Šopavasar gan arī upēs nekas prātīgs neķērās. Domāju,  siltās ziemas dēļ zivīm galvā kaut kas bija sagrozījies un  negribējās ēst.

– Varbūt vietējiem ir kaut kādi slepenie paņēmieni, kā tās zivis dabūt ārā?

– Tādu burvju recepti, ko lietojot, noteikti varēsi savilkt zivis, neesam atklājuši. Daudzi ar kartupeļiem baro un velk līņus. Mēs varbūt esam atkoduši vietas, kur ir vairāk zivju – sēkļus, dziļumus, bet arī tas negarantē lomus.

– Kā atašānieši izturas pret atbraucējiem? Nav greizsirdīgi, ka izķer viņu zivis? Bija piedāvājums ezerā ieviest licencēto makšķerēšanu, taču vietējie bija pret?

– Ir patīkami, ka ezerā ir daudz cilvēku, tas nozīmē, ka apkārt klīst  informācija, ka tur ir zivis. 1.  maijā ezerā bija ļoti daudz svešu cilvēku. Ir ļoti daudz svētdienas makšķernieku, daudzi, kas atbrauc ar bērniem pavilkt mazās zivtiņas. Mums arī nav tik daudz nopietno makšķernieku, kas brauc diendienā copēt. Tāpēc arī cilvēki bija pret makškerēšanu par maksu.  

– Kā ar tīkliem? Vietnē ezeri.lv atradu  šādu komentāru no 2010. gada: «Ezerā zivju ir daudz, vietējie ezeru arī pieskata – ar tīkliem ķert neļauj un maliķus dzenā». 

– Neatceros, ka kādreiz būtu aizķēris tīklu. Karpu aiz muguras gan ir gadījies aizķert. Varbūt naktī kāds tīklus liek, bet ne vietējie. Pie skolas ir novērošanas kamera.

– Pēdējos gados ezerā ir papildināti zivju krājumi. Vai tu kā copmanis to esi  izjutis?

– Iepriekš ielaida karpas, bet pēdējos gados līdakas.  Vai viņu ir vairāk – grūti teikt. Šajā pavasarī neko prātīgu neesmu noķēris. Vienu gadu līdakas izmira, bet pagājušajā rudenī jau  daži bija tikuši pie smukām zivīm – 6 un 7 kg smagām.

– Kāds ir tavs līdakas rekords Marinzejā?

 – 5,5 kg, bet tas bija  krietni pasen. Pēdējos gados neesmu neko lielu dabūjis. Mārtiņš gan labi ķer – gan pagājušajā gadā, gan šogad viņam trāpījušās smukas zivis.   Šogad jau martā re­dzējām, ka līdakas gar krastiem nārsto. Pēc tam, iespējams, viņas paspēja līdz spiningošanas sezonas atklāšanai labi piebaroties un tam vizulim pat virsū neskatās.

– Kas tur no baltajām zivīm ir sastopamas?

– Sīko zivtiņu ir ļoti daudz – pavasarī spēj tik tārpu mainīt. Pa stundu var krietni atvilkties prieka pēc. Brekši ir, bet  švaki ķeras. Karūsu ir ļoti daudz. Kamēr karpas nebija ielaistas, arī tās praktiski nebija iespējams noķert. Tagad pa kādai var. Izspriedām, ka karpas ar karūsām  konkurē par barību, tādēļ arī sāk ķerties. Karpas  nevar noķert, vismaz uz parastajām makšķerēm – rauj auklas pušu. Tagad, kad kļūst siltāks, lēkā tādas mammas... Varētu vēl Marinzejā ielaist zandartus. Tas būtu baigi forši. Domāju, ka barības tiem pietiktu – ruduļi ir savairojušies, un ūdens no tiem burtiski vārās.

– Ko tad, ja zandartus arī nevarēs noķert? Pēc tava stāstītā kļūst skaidrs, ka vienkārš tas ezers nav...

– Zandartus iemācīsimies ķert, ka tik tie būtu! Bet tā jau tai copē ir – piecas reizes jāaizbrauc pa tukšo, lai sestajā kaut ko prātīgu savilktu. Tas ir normāli.   Tā pati brekšu cope Aiviekstē – pēdējo reizi, kad bijām, ķērās no pieciem līdz astoņiem rītā, un pēc tam viss.

– Sportisti fiksē dažādus sasniegumus, rekordus. Kādi ir tavi zivju rekordi?

– Par līdaku jau minēju, breksis – 2,5 kg,  karpa  – 5,5 kg arī izvilkta Marinzejā pirms apmēram pieciem gadiem. Ir bijuši līņi virs kilograma, bet to copei man trūkst pacietības, asaris – ap 700 gramiem.

– Tu zivis ēd vai esi «ķer un atlaid» piekritējs?

– Ēdu, un man garšo. Ja daudz saķeras – man ir daudz draugu, kam arī garšo. Man nav pieņemams, ka feisbukā norej  par vienu paņemtu līdaku. Ja arī zivi atlaiž, vienalga tā ir mocīta, kamēr dabūta krastā.

– Tavi komandas biedri «Jēkabpils lūšos» nemakšķerē?

– Daži. Šad tad kāds palielās arī ar saviem lomiem. Esmu bijis makšķerēt kopā ar Rihardu Puķīti un bijušo komandas biedru Dāvi Midzeni. Tik kaislīga copmaņa kā es tomēr komandā otra nav.

– Kas ir tava sapņu zivs?

– Gribētos noķert tādu kārtīgu samu – kaut vai 10 kg. Varbūt šovasar izdosies.

– Jāņos zivs galdā būs?

–  Sestdien ar draugiem atkal brauksim uz Aivieksti brekšos. Pēdējo reizi tur viss notika pusotrā stundā.  Piecos aizbraucām un astoņos jau taisījāmies mājās.  Cerēsim, ka veiksies un Jāņos zivis galdā būs.

 

Sagatavoja Juris Šteinbergs

 

 

Biedrība “Aloksnīte” uzsāk Krustpils novada pašvaldības atbalstīt...
Zemgalē notiks mācības – Kultūras tūrisms un radošās industrijas...
Zemgalē šogad kursēs bezpilota autobuss
Kūku apkārtnē norisināsies Zemessardzes 56. Kājnieku bataljona mā...

JAUTĀT PAŠVALDĪBAI
Pasākumi
12.08.2020 plkst. 13:00, Krustpils novada pašvaldība
Apvienotā Finanšu un tautsaimniecības un attīstības kom...
14.08.2020 plkst. 14:30, Jēkabpils novada Dunavā – Dunavas skolas pagalmā
Sēlijas novadu jauniešu diena 2020
17.08.2020 plkst. , Mežāres pamatskolas aktu zālē
Aicinām Mežāres pagasta iedzīvotājus un visus interesen...
18.08.2020 plkst. , Mežāres pamatskolas aktu zālē
Aicinām Mežāres pagasta iedzīvotājus un visus interesen...
19.08.2020 plkst. , Mežāres pamatskolas aktu zālē
Aicinām Mežāres pagasta iedzīvotājus un visus interesen...
19.08.2020 plkst. 10:00, Krustpils novada pašvaldība, Lielā zāle
Domes sēde
20.08.2020 plkst. , Mežāres pamatskolas aktu zālē
Aicinām Mežāres pagasta iedzīvotājus un visus interesen...
21.08.2020 plkst. , Mežāres pamatskolas aktu zālē
Aicinām Mežāres pagasta iedzīvotājus un visus interesen...
Krustpils Novadnieks, AUGUSTS 2020
Krustpils Novadnieks, JŪLIJS 2020Krustpils Novadnieks, JŪNIJS 2020Krustpils Novadnieks, MAIJS 2020
JAUTĀT PAŠVALDĪBAI
PašvaldībaSabiedrībaEkonomika un investīcijasTūrismsKultūraKontakti
  • Amatniecības centrs Māzers
  • Grāmatu svētki
  • Atašienes Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca
  • Unguru (Medņu) Evaņģēliski luteriskā baznīca
  • Vaiķu akmens
  • Rogāļu grava
  • Jāņa Zalāna retro motociklu un senlietu kolekcija
  • Podnieku darbnīca
  • Kristakrūga skatu tornis
  • Asotes pilskalns
  • Laukezers
  • Endzeļu vecticībnieku draudzes lūgšanu nams
  • Dzirkaļu pilskalns
  • Marinzejas muiža
  • Marinzejas ezers
  • Silabebru ezers
  • Timsmales ezers
  • Baļotes ezers
  • Svētki kopā ar zirgiem Krustpils pagastā
  • Krustpils novads XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkos
  • Ielīgošana Asotes pilskalnā
  • Kur upes un ceļi krustojas
  • Kūku pagasta brīvdabas estrāde