Par tūrismu Zemgalē – izstādē Balttour 2016

Gatavojoties gadskārtējai starptautiskajai izstādei Balttour 2016, Zemgales plānošanas reģiona pašvaldības turpina līdzšinējo praksi un visnotaļ prestižajā notikumā piedalīsies ar kopēju, visu reģionu pārstāvošu stendu, kas būs viens no lielākajiem un šoreiz arī garākajiem vietējā tūrisma popularizēšanas telpā. Tas iespējams ar visu 22 pašvaldību finansiālu atbalstu, kas nodrošina gan laukuma apmaksu, gan atbilstīgu aprīkojumu un stenda noformējumu.

Līdzīgi kā pirms gada, Zemgali izstādē pozicionēs pavisam seši ikdienā sevi jau apliecinājuši sadarbības puduri. Vienu no tiem veido Jelgavas pilsētas, Jelgavas un Ozolnieku novads, otru – Jēkabpils pilsēta un Krustpils novads, trešo – Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novads, ceturto – Auces , Dobeles un Tērvetes novads, piekto – Aizkraukles, Pļaviņu, Kokneses un Skrīveru novads, bet sesto, tā dēvēto Sēlijas puduri – Jaunjelgavas, Jēkabpils, Neretas, Salas un Viesītes, kā arī Ilūkstes novads, kas gan ir no Latgales reģiona, bet piederīgs Sēlijai.

Lai popularizētu savu piedāvājumu, dalībnieki apmeklētājiem sarūpējuši jaunus bukletus, kartes un maršrutu aprakstus, oriģinālus suvenīru paraugus, dažādus konkursus un loterijas, bet Zemgales Tūrisma asociācija gatavo jaunās tūrisma sezonas redzamāko kultūras un atpūtas pasākumu kalendāru. Bez tam katrā no puduriem apmeklētāji varēs baudīt kādu no lauku labumiem un pārliecināties par dažādu seno amatu prasmēm. Turklāt izstādē laiku pa laikam varēs sastapt un kopīgi fotografēties ar kādu no Zemgales pilsētu un novadu talismaniem, piemēram, ar Jelgavas alni, Rundāles lauvēnu, Kokneses samu, Tērvetes rūķi vai raganu, Jēkabpils lūsi, Ērberģes muižas Zilo dāmu, Vecauces pilskungu un dāmu, kā arī ar citiem reģionā populāriem personāžiem.

Gads, kas pagājis kopš iepriekšējās izstādes, rāda, ka tūrisma nozare Zemgalē pakāpeniski aug un attīstās, mazinās stereotips, ka Latvijas vidienē, kur dominē lielu un līdzenu lauku masīvi, tūristu acīm un sirdij ir maz kas tīkams. Īstenībā ir gluži otrādi, Zemgale dižojas ar izcilām kultūrvēsturiskām vērtībām - savām pilīm, muižām, pilskalniem, dievnamiem, dārziem un parkiem, unikāliem dabīgo pļavu un mežu biotopiem, karsta kritenēm, avotiem un sēravotiem, dažādu iežu atsegumiem mazo upju stāvkrastos, saglabātām un prasmīgi koptām seno zemgaļu un sēļu lauku sētām. Tikai Zemgalē var tā īsti izbaudīt rudzu un rapša lauku ziedēšanas neatkārtojamību, pavasara palu dramatismu un migrējošo ūdensputnu tūkstošu klātesamību Lielupes un citu upju palienēs.

Tūristu apmeklējumu skaita ziņā, pērnajā gadā līderis Zemgalē ir Rundāles pils muzejs ar 235 695 apmeklētājiem, kas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir nedaudz sarucis. Toties Latvijas Valsts mežu apsaimniekotajā Tērvetes dabas parkā pērn sasniegts parka pastāvēšanas vēsturē lielākais apmeklējumu skaits – 149 000. Tūristu pieplūdums novērots arī Bauskas pils atjaunotajā daļā, Jelgavas Trīsvienības baznīcas tornī un pilsētā kopumā, sevišķi tās 750 gadu jubilejas svinību laikā. Nozares cilvēkus priecē fakts, ka tieši pērnajā gadā pēc ilgākas dīkstāves Bauskas novadā ceļotājiem atvērts atpūtas komplekss „Rožmalas” ar vēsturiskajām Ribes vējdzirnavām, uz Vecumnieku novada Ausekļu dzirnavu brīvdabas lauku sētu pārvestas un uzstādītas „Lazdu” vējdzirnavas, Elejas muižas parkā pēc restaurācijas lietošanā nodots vēsturiskais tējas namiņš, Tērvetes novadā apmeklētājus uzņem jauns atpūtas komplekss „Zoltners” ar lielisku viesnīcu, restorānu un vietējo alus darītavu, acīmredzamas pārvērtības notikušas Pļaviņu novada Odzienas muižas atjaunoto ēku kompleksā ar viesu māju, krogu un alus brūzi, bet Koknesē atvērtajā Radošajā mājā paveras plašas dažādu amatu prasmju, folkloras un kulinārā mantojuma iepazīšanas iespējas. Savukārt Viesītes novadā no jauna uzbūvēts skatu tornis Ormaņkalnā, renovēts koka tiltiņš gājējiem pie Annas Brigaderes „Sprīdīsiem” Tērvetē, parādījies jauns Saules pulkstenis Aucē, kā arī virkne jaunu vides objektu Krustpils novada Rogāļu gravā, Jēkabpilī, Aizkrauklē, Koknesē un vēl citviet Zemgalē.

Jauno tūrisma sezonu valstī oficiāli atklās vien pavasarī, taču Zemgalē ar to saistītās aktivitātes ir jau sākušās: Dobelē notiek tradicionālais „sniegavīru saiets”, Jelgavas novada Valgundes pagastā noticis Ziemassvētku kauju atceres pasākums, sniegotajā Jelgavas pils salā dabas draugi dodas vērot savvaļas zirgu ganāmpulku, ziemas dienu krēslas stundās apmeklētāju netrūkst Tērvetes dabas parkā, kur prožektoru un laternu gaismā iemirdzas nesen atklātais, no lielgabarīta konstrukcijām būvētais gājēju tilts pār Dobeles – Bauskas šoseju, slēpošanai un citām ziemas sporta aktivitātēm gluži piemērota šķiet Ozolnieku, Pļaviņu, Viesītes un vēl citu novadu apkaime, pavisam drīz - februāra sākumā Jelgavā visā krāšņumā būs vērojams starptautiskais Ledus skulptūru festivāls.

Pavasarī un turpmākajos mēnešos gadiem ilgi koptās kultūras dzīves tradīcijas Zemgalē turpināsies smilšu, metāla un koka skulptūru festivālā Jelgavā, Zemgaļu svētkos Tērvetē, Ķiršu, Ceriņu un Ābolu svētkos Dobelē, Sējas un Pļaujas svētkos Ausekļu dzirnavās Bārbelē, Operas svētkos Jēkabpilī, Sama modināšanas svētkos Koknesē, Sēlijas Tautas mākslas svētkos Aknīstē, Senās un Kantri mūzikas festivālā Rundālē un Bauskā, kā arī jaunajos skaņražu pasākumos – alternatīvās kamermūzikas festivālā „Sansusi” Aknīstes un mūsdienu etniskās mūzikas festivālā „Zobens un lemesis” Viesītes novadā. Plašu kultūras un atpūtas programmu gatavo Jauniešu pilsētas statusu ieguvusī Jelgavas pašvaldība, 125. gadskārtu šogad atzīmēs Skrīveru dendroloģiskajam parkam, Rundālē pirmo desmitgadi atzīmēs pils Dārza svētkiem un tā šo gaidāmo notikumu uzskaitījumu var vēl turpināt, taču plašāka informācija ikvienam interesentam būs pieejama pie tūrisma konsultantiem Zemgales stendā izstādē „Balttour 2016”.        

Juris Kālis,

ZPR sabiedrisko attiecību speciālists.