Krustpils novads
“... augšpus pils, mālzemes muldā Daugavas labajā krastā, uzradās Krizburgas miestiņš – tirgotāju, amatnieku, maizes ceptuvju un lopu kautuvju ciemats, strūgu un plostu dzinēju apmetne.”
J. Niedre „Tai rītā mazā gaismiņā"
“Katram cilvēkam ir tāda vieta, kas paliek neizdzēšamā atmiņā, ko nekādi pasaules notikumi un pārliecīgie attālumi nespēj padarīt nesaredzamu”
Jānis Lejiņš "Spēlmaņu cilts"
“Gaiss bija brīnumaini dzidrs un tīrs, spīdēja saule, un mani visu ceļu, garām Zīlāniem, Jaunajai muižai, Kondrātiem, Stipriem līdz pat Stukuliem pavadīja nepārtraukta cīruļu dziesma. ”
V. Stukuls „Krustpilieša stāstījums"
“Krustpils krāsas ir vienkāršas – māla sarkanā, zāles zaļā un ūdens zilā, ko sievietes senāk ieauda krusta rūtīs savos lindrakos. ”
Lūcija Ķuzāne "Esmu uzticīgs"

Vai zinām, kas ir deinstitucionalizācija?

Vai zinām, kas ir deinstitucionalizācija?


Par cilvēka cienīgu dzīvi

Telpas, no kurām nevari iziet, kad to gribi. Nekādas iespējas izvēlēties, ko šobrīd darīt. Zāles... Daudz zāļu. Kādam nolūkam, neviens paskaidrot negrasās. Ja izdodas parunāties ar kādu, kas klausās, šodien ir veicies.

Tāda ikdiena daudziem šķistu elle. Bet ir cilvēki, kuriem tā ir realitāte, un neviens neprasa, vai viņiem tā patīk. Lai situāciju mainītu, ar ES fondu atbalstu Latvijā sākusies deinstitucionalizācija (DI) – projekts, kas palīdzēs dzīvot ārpus iestādes sienām.

Kam plānots palīdzēt

Projekts attiecas uz trim cilvēku grupām – personām ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem un jauniešiem, kas mitinās aprūpes iestādēs, un bērniem ar invaliditāti. Kaut arī saskaņā ar ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 19. pantu Latvijā jau sen bija jānodrošina sabiedrībā balstīti pakalpojumi, joprojām dominē aprūpe dažādās institūcijās. Cilvēkiem ar veselības traucējumiem nav tiesību izvēlēties, kur dzīvot un kā pavadīt laiku; viņi ir mākslīgi izolēti un šķirti no sabiedrības. Savukārt bērni, auguši iestādēs, nezina, ko nozīmē ģimene un ikdienas norises, un reālā dzīve viņus pārsteidz nesagatavotus.

Nepieciešamība pēc pārmaiņām šķiet loģiska, tomēr līdz šim cilvēktiesības Latvijā pastāvējušas vien uz papīra. Tagad beidzot ir gaidāma praktiska reforma, turklāt visā valstī – sadarbojoties ar plānošanas reģioniem un pašvaldībām, to virza Labklājības ministrija.

Biedē garīgi traucējumi

Zemgales plānošanas reģionā DI projekts ar nosaukumu „Atver sirdi Zemgalē” sācies jau pagājušajā gadā, kad, informējot par iecerēto, tā vadītāja Dace Strautkalne tikusies ar visu reģiona pašvaldību pārstāvjiem un aprūpes speciālistiem. Projekts uzņemts ar dalītām emocijām – arī bažām par to, ka DI, integrējot sabiedrībā cilvēkus ar garīgiem traucējumiem, apdraud līdzcilvēku drošību. Kā uzskata Dace Strautkalne, lielākoties pretargumenti balstīti stereotipos, savukārt tie – informācijas trūkumā. „Vai zināt, cik Zemgales reģionā ir cilvēku ar garīgiem traucējumiem?” viņa jautā. „Vairāk nekā desmit tūkstoši, un no tiem vienīgi četri procenti atrodas iestādēs! Tātad – gribam to vai ne – viņi jau diendienā dzīvo mums cieši līdzās; mēs vienkārši viņus nepamanām. Projekta „Atver sirdi Zemgalē” rezultātā tikai 84 cilvēki ar viegliem garīgiem traucējumiem, ja paši to vēlēsies, pametīs iestādes sienas, turklāt katram no viņiem būs gadu ilgs sagatavošanas posms, pēc tam – atbalsts ikdienā.”

Diskusijas bijušas veiksmīgas un pirmais projekta solis ir sperts – 19. janvārī sadarbības līgumus parakstījušas teju visas Zemgales reģiona pašvaldības, izņemot Jaunjelgavu. Var sākties nākamais posms – noskaidrot, kas nepieciešams katram no minētajiem cilvēkiem. Tas nozīmē apjomīgu darbu – speciālisti dosies uz valsts aprūpes centriem, lai ikvienam, kas tur mitinās, izstrādātu individuālu aprūpes plānu. Tādi tiks radīti arī cilvēkiem, kas neatrodas iestādēs, bet riskē tur nokļūt atbalsta trūkuma dēļ. Savukārt gada beigās, kad būs noskaidrotas reālās vajadzības, pašvaldībās veidos jaunus pakalpojumus, uzlabos jau esošos vai pirks tos no kaimiņu reģioniem. Aprūpe mājās vai dienas centros, specializētas darbnīcas, grupu dzīvokļi, dažādu speciālistu konsultācijas, sociālo mentoru atbalsts, nodarbības... Tās ir tikai dažas no plānotajām norisēm – tik būtiskas cilvēkiem, kuru pasaule šobrīd nesniedzas tālāk par četrām sienām.

Svarīgs katrs gads

Dzīve uzlabosies arī ģimenēm, kas aprūpē bērnus ar invaliditāti. Zemgales reģionā vien 375 bērni ar traucējumiem saņems rehabilitācijas, sociālās aprūpes un tā saucamā atelpas brīža pakalpojumu – iespēju bērnu uzticēt speciālistiem, tikmēr pašiem vecākiem atgūstot spēkus. Ja izsniegts VDEĀK atzinums par īpašu kopšanu, atelpas brīža pakalpojums pieejams jau tagad. „Nereti vecāki sevi emocionāli sadedzina, rūpējoties tikai par bērnu,” saka Dace Strautkalne. „Projekta ietvaros arī viņi varēs saņemt veselības aprūpes vai psihologa palīdzību, un tas nozīmē, ka ģimenes kļūs stiprākas un stabilākas. Bezmaksas pakalpojumi jūtami atvieglos dzīvi – vismaz uz projekta laiku līdz 2022. gada beigām, bet arī tas ir daudz, jo bērna attīstībā ikviens gads ir svarīgs un neatgūstams.”  

Ilgas pēc mājām

Dace Strautkalne ir pārliecināta, ka projekta rezultātā būtiski pieaugs arī audžuģimeņu, aizbildņu un adoptētāju skaits. Kad DI tika īstenota Bulgārijā, bērnu daudzums institūcijās saruka uz pusi, un astoņas aprūpes iestādes tika slēgtas. „Viens no DI projekta uzdevumiem – mainīt sabiedrības attieksmi pret bērniem, kas atrodas ārpusģimenes aprūpē, kā arī motivēt tās ģimenes, kas vēl šaubās – adoptēt vai arī ne,” saka Dace Strautkalne. „Stereotipu netrūkst – slikti gēni, iedzimti uzvedības traucējumi... Tomēr, kad radi savu bērniņu, vai tev kāds izsniedz drošības garantu? Mēs tāpat nezinām, vai viņš piedzims vesels, kāds būs viņa raksturs vai inteliģences koeficients. „Jā, bet vismaz savs...” saka cilvēki. Kad adoptē, nav divu domu – viņš kļūst par tavējo, un tu esi piepildījis gan savu, gan pamestā bērniņa sapni.”

Šķiet, nebūs pārspīlēti teikt, ka DI projekts īstenos daudzus sapņus. Arī pārdrošākos, kurus citi sauktu vienkārši – par normālu ikdienu.

 

 

 

 

 

Informācija par komunālo maksājumu veikšanu
Informācija par komunālo maksājumu veikšanu
Iedzīvotāju ievērībai!
Iedzīvotāju ievērībai!
Jānis Ščerbickis noliek deputāta mandātu
Jānis Ščerbickis noliek deputāta mandātu
Aicina piedalīties Lauku dienā
Aicina piedalīties Lauku dienā
Pasākumi
Krustpils Novadnieks, JŪNIJS 2021
Krustpils Novadnieks, MAIJS 2021Krustpils Novadnieks, APRĪLIS 2021Krustpils Novadnieks, MARTS 2021
PašvaldībaSabiedrībaEkonomika un investīcijasTūrismsKultūraKontakti
  • Laukezers
  • Kristakrūga skatu tornis
  • Marinzejas ezers
  • Svētki kopā ar zirgiem Krustpils pagastā
  • Krustpils novads XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkos
  • Kūku pagasta brīvdabas estrāde

2021.gada 1.jūlijā, darbu sākot jauno novadu domēm, stājas spēkā Latvijas Administratīvi teritoriālā reforma. Tās rezultātā jaunajā Jēkabpils novadā tiek apvienota līdzšinējā Jēkabpils pilsēta un Krustpils, Aknīstes, Salas, Jēkabpils un Viesītes novadi.

Lai arī reforma ievērojami skar vairākus pašvaldības darba procesus, pakalpojumu sniegšana iedzīvotājiem turpinās iepriekšējā kārtībā – visi pašvaldības pakalpojumi tiks nodrošināti visos pagastos līdzšinējās pakalpojumu sniegšanas vietās un ierastajā kārtībā līdz jaunu saistošo noteikumu izdošanai.

Ē adrese Mājokļa drošība PAPS Es, Latvija un ES www.mezalietas.lv e-pakalpojumi 1188.lv transporta saraksti
Cienījamais lietotāj, www.krustpils.lv izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu vispārējo pakalpojumu kvalitāti. Turpinot lietot tīmekļa vietni, jūs apliecināt, ka piekrītat mūsu privātuma politikai. Es piekrītu Es nepiekrītu