Novads
2009.gadā administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, apvienojoties Atašienes, Kūku, Krustpils, Mežāres, Variešu un Vīpes pagastiem, izveidojās Krustpils novads.
Pēc PMLP datiem 01.01.2017. novadā dzīvo 5747 iedzīvotāju:


Krustpils novads atrodas Zemgales plānošanas reģionā, Austrumlatvijas zemienē, Daugavas labajā krastā, ģeogrāfiski izdevīgā vietā. Lielāko daļu novada teritorijas aizņem viļņoti un plakani līdzenumi. Viskalnainākais un ainaviski interesantākais reljefs ir Variešu pagasta ziemeļu daļā, kura atrodas Aronas paugurlīdzenumā Austrumlatvijas zemienes un Vidzemes augstienes robežjoslā.

Novada teritoriju šķērso valsts galvenie autoceļi A6 Rīga–Daugavpils–Krāslava–Baltkrievijas robeža (Paternieki) un A12 (E22) Jēkabpils–Rēzekne–Ludza–Krievijas robeža (Terehova); reģionālais autoceļš P62 Krāslava–Preiļi–Madona (Madonas apvedceļš), kā arī 19 valsts vietējie autoceļi.
Bez autoceļiem, novada teritoriju šķērso arī dzelzceļa līnijas. Krustpils novada teritorijā izvietotie publiskās lietošanas stratēģiskās nozīmes I.kategorijas dzelzceļa sliežu iecirkņi:
- Rīga – Krustpils, pieturvietas Ozolsala un Krustpils.
- Jelgava – Krustpils.
- Krustpils – Daugavpils, pieturvietas Krustpils, Trepe
- Krustpils – Rēzekne, pieturvietas Krustpils, Kūkas, Mežāre, Atašiene
.jpg)
Krustpils novada teritorijā atrodas 21 kultūras piemineklis, kas iekļauts valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, no tiem galvenokārt ir arheoloģijas pieminekļi (18 gab.) – senkapi, viduslaiku kapsētas un pilskalni ar apmetni, savukārt Marinzejas muižas apbūve ar parku pēc pieminekļa vērtības ir arhitektūras piemineklis. Bez minētajiem valsts aizsargājamiem kultūras pieminekļiem, novadā ir vairāki vietējie kultūrvēsturiskie objekti, kas ir būtisks kultūrvēsturiskais mantojums.
