Krustpils novads
“Katram cilvēkam ir tāda vieta, kas paliek neizdzēšamā atmiņā, ko nekādi pasaules notikumi un pārliecīgie attālumi nespēj padarīt nesaredzamu”
Jānis Lejiņš "Spēlmaņu cilts"
“... augšpus pils, mālzemes muldā Daugavas labajā krastā, uzradās Krizburgas miestiņš – tirgotāju, amatnieku, maizes ceptuvju un lopu kautuvju ciemats, strūgu un plostu dzinēju apmetne.”
J. Niedre „Tai rītā mazā gaismiņā"
“Krustpils krāsas ir vienkāršas – māla sarkanā, zāles zaļā un ūdens zilā, ko sievietes senāk ieauda krusta rūtīs savos lindrakos. ”
Lūcija Ķuzāne "Esmu uzticīgs"
“Gaiss bija brīnumaini dzidrs un tīrs, spīdēja saule, un mani visu ceļu, garām Zīlāniem, Jaunajai muižai, Kondrātiem, Stipriem līdz pat Stukuliem pavadīja nepārtraukta cīruļu dziesma. ”
V. Stukuls „Krustpilieša stāstījums"

Vēsture

1561.gadā sabrūkot feodālajai Livonijas valstij, Krustpils novads kļuva par Polijas karaļa Stefana Batorija īpašumu. 1585.gadā karalis tagadējo Krustpils, Kūku, Vīpes, Variešu un daļēji arī Mežāres pagastu un Līvānu novada teritorijas dāvināja sava karaspēka pulkvedim, luterticīgajam vācu izcelsmes baronam Nikolajam Korfam, kura pēcteči šīs zemes pārvaldīja līdz 1919.gadam, kad emigrē uz Vāciju.

Kaut arī atbilstoši administratīvajam iedalījumam Krustpils novada zemes piederēja katoliskajai Polijai, liberālo baronu Korfu ietekmē novada iedzīvotāju vairākums palika kungu ticībā – luterticībā, un viņu garīgā un materiālā kultūra bija tuvāka Vidzemei nekā Latgalei. Zīmīgi gan, ka pēdējais barons Korfs, kas bija Krustpils Korfu atzara pēctecis, 1950.gadā lauza gadsimtiem seno dzimtas tradīciju un no luterticības pārgāja katoļticībā.

Tagadējās Atašienes un daļēji Mežāres pagastu teritorijas, kas šodien ietilpst Krustpils novadā, piederēja citai vācu muižnieku dzimtai – Borhiem, kuri luterticībā pabija pavisam īsu brīdi. Lūk, ko par vācu muižnieku valdīšanas laiku saka Latgales pētnieks un patriots Pēteris Zeile:  „Runājot par Latvijas likteņiem, parasti tiek uzsvērts vācu baronu radītais verdzības jūgs. Nenoliedzot šī raksturojuma pareizību, nedrīkst aizmirst, ka vācu muižnieku vairākumam piemita racionālas saimniekošanas spējas feodālo attiecību ietvaros un latviešu valodas prasme. Turpretī Polijas muižniecība ar ļoti retiem izņēmumiem gan saimnieciskā, gan garīgā ziņā bija izteikti stagnatīva.”

Šeit sacītais pilnā mērā attiecināms uz tagadējā Krustpils novadā ilgus gadsimtus valdījušām vācu muižnieku dzimtām.

Lielāko uzplaukumu Krustpils novads piedzīvoja 20.gadsimta vidū, kad Krustpils miests uz 43 gadiem ieguva pilsētas tiesības. Attīstījās rūpniecība pilsētā un uzplauka lauksaimniecība un derīgo izrakteņu ieguve novadā, jo tās deva izejvielas gan cukurfabrikai, gan ķieģeļu fabrikai, gan citām būvmateriālu ražotnēm. Šūšanas fabrika „Asote” gan darbojās ar ievestajām izejvielām, bet tās produkcija bija ļoti pieprasīta visā plašajā Padomju Savienībā. Krustpils kļuva par rajona centru, aptuveni pašreizējā novada robežās. 1963.gadā teritorija kā vienota administratīvā vienība beidza pastāvēt.

Krustpils pilsētu pievienoja Jēkabpils pilsētai, bet bijušo Krustpils rajonu gandrīz pilnībā – Jēkabpils rajonam. Krustpils vārds palika tikai dzelzceļa stacijai un daļai bijušā Krustpils pagasta teritorijas uz ziemeļiem un ziemeļrietumiem no pilsētas.

No pagājušā gadsimta divdesmitajiem gadiem Krustpils un tās apkārtne bija gan Latvijas armijas, gan Padomju armijas bāze. Divdesmitajos gados te bija Latgales artilērijas pulka un aviācijas eskadriļas pastāvīgā dislokācijas vieta, bet pēc 2.pasaules kara Krustpils lidlauks kļuva par vienu no modernākajiem padomju armijas aviācijas atbalsta punktiem Baltijā. 

Pasākumi
Krustpils Novadnieks, JŪNIJS 2021
Krustpils Novadnieks, MAIJS 2021Krustpils Novadnieks, APRĪLIS 2021Krustpils Novadnieks, MARTS 2021
PašvaldībaSabiedrībaEkonomika un investīcijasTūrismsKultūraKontakti
  • Laukezers
  • Kristakrūga skatu tornis
  • Marinzejas ezers
  • Svētki kopā ar zirgiem Krustpils pagastā
  • Krustpils novads XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkos
  • Kūku pagasta brīvdabas estrāde

2021.gada 1.jūlijā, darbu sākot jauno novadu domēm, stājas spēkā Latvijas Administratīvi teritoriālā reforma. Tās rezultātā jaunajā Jēkabpils novadā tiek apvienota līdzšinējā Jēkabpils pilsēta un Krustpils, Aknīstes, Salas, Jēkabpils un Viesītes novadi.

Lai arī reforma ievērojami skar vairākus pašvaldības darba procesus, pakalpojumu sniegšana iedzīvotājiem turpinās iepriekšējā kārtībā – visi pašvaldības pakalpojumi tiks nodrošināti visos pagastos līdzšinējās pakalpojumu sniegšanas vietās un ierastajā kārtībā līdz jaunu saistošo noteikumu izdošanai.

Ē adrese Mājokļa drošība PAPS Es, Latvija un ES www.mezalietas.lv e-pakalpojumi 1188.lv transporta saraksti
Cienījamais lietotāj, www.krustpils.lv izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu vispārējo pakalpojumu kvalitāti. Turpinot lietot tīmekļa vietni, jūs apliecināt, ka piekrītat mūsu privātuma politikai. Es piekrītu Es nepiekrītu