Dabas objekti

Baļotes ezers

Vai zinājāt, ka Baļotes (zināms arī kā Stirnu) ezers ir viens no populārākajiem karpu makšķerēšanas galamērķiem ne tikai Latvijā, bet arī Baltijas valstīs? Tas ir bagāts arī ar citu sugu zivīm (zutis, asaris, rauda, karūsa, zandarts, plaudis u.c.) un katru gadu tiek papildināts ar jauniem zivju resursiem gan karpām, gan līdakām. Ezera platība ir 180 ha, vidējais dziļums ir 2,6 metri, bet maksimālais dziļums – 4,2 metri. Uz ezera regulāri notiek gan vietēja, gan starptautiska mēroga makšķerēšanas sacensības.

Makšķerniekiem ir pieejamas vairāk nekā 50 makšķerēšanas vietas (sektori).Makšķerniekiem jāņem vērā tas, ka Baļotes ezerā noteikta licencētā makšķerēšana. 

Pie ezera pieejama labiekārtota publiska atpūtas vieta, kā arī laivu noma.

Krustpils novada pašvaldības saistošie noteikumi Nr. 2019/15 “KRUSTPILS NOVADA BAĻOTES EZERA LICENCĒTĀS MAKŠĶERĒŠANAS NOLIKUMS”

Kontakttālrunis:  +371 25 671 222

 Dabas parks “Laukezers”

Dabas parks “Laukezers” ir vietējo entuziastu gadiem lolots projekts. Šī ir brīnišķīga vieta, kur izrauties no pilsētvides, lai sajustu dabas atjaunojošo spēku nūjojot, skrienot vai nesteidzīgi baudot iekoptās pastaigu takas un velotrases. Te meža ainava mijas ar pļavu plašumu un ir kārtējais apliecinājums tam, cik skaista ir mūsu zeme.

Pats Laukezers ir viens no dzidrākajiem ezeriem Latvijā, tādēļ būs piemērota vieta nirējiem, bet lietpratējiem īpašu baudījumu sniegs SUPošana. Laukezers ir aizsargājamo dabas vērtību sarakstā, tādēļ jāņem vērā, ka atpūtniekiem piekļuve ezeram nodrošināta vien dažās labiekārtotās vietās.

Laukezers

Laukezers atrodas 2 km no Rīgas – Daugavpils autoceļa, Kūku pagastā, Krustpils novadā. Laukezers ir dzidrākais ezers Latvijā. Tā ir iecienīta atpūtas vieta Krustpils novadā. Ezerā mīt līdakas, asari, raudas, vēži. Ezera platība 52,2 ha, maksimālais dziļums 19,8m, vidējais dziļums 6,7 m. Krasti ezeram ir smilšaini, vietām dūņaini vai kūdraini, apkārtēji biotopi – mežs (Z, ZA daļā), pļavas un ganības (D daļā). Iztek strauts uz Daugavu. Ezers atrodas dabas parka teritorijā, kurā ir vairāki ierobežojumi. Aizliegts: 1. pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, tai skaitā automašīnām, traktortehniku, motocikliem, tricikliem, kvadracikliem, mopēdiem un velosipēdiem, kā arī dzīvniekiem un dzīvnieku pajūgiem ārpus ceļiem un dabīgām brauktuvēm, izņemot gadījumus, ja pārvietošanās notiek pa teritorijas apmeklētājiem speciāli izveidotiem maršrutiem vai ja pārvietošanās ir saistīta ar šo teritoriju apsaimniekošanu, uzraudzību, valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu vai glabāšanas un meklēšanas darbiem; 2. pārvietoties pa dabas parka ezeriem ar ūdens motocikliem, motorlaivām, kuteriem, jahtām un airu laivām (izmantojot motoru), izņemot valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu pārvietošanos, pildot dienesta pienākumus; 3. kurināt ugunskurus ārpus īpaši norādītām un speciāli ierīkotām vietām; 4. nodarboties ar zemūdens medībām. Makšķerniekiem un kājāmgājējiem ir tiesības brīvi izmantot dabisko tauvas joslu, kuras platums ir noteikts 4 metri. Makšķerēšana ezerā norit saskaņā ar makšķerēšanas noteikumiem. Pie ezera pieejamas labiekārtotas publiskas atpūtas vietas.

Teiču dabas rezervāts

Teiču purvs ir viens no lielākajiem neskartajiem sūnu purviem Baltijā. Kur vien skaties, kilometriem tālu tikai sīkām priedītēm apaudzis sūneklis ar biežām ūdens lāmām akačos. Lai aizsargātu šo unikālo dabas veidojumu, izveidots Teiču dabas rezervāts.Teiču dabas rezervāts dibināts 1982. gadā kā nozīmīga vieta purvam specifisku un retu putnu sugu saglabāšanā, kā barošanās un atpūtas vieta migrējošiem ūdensputniem, kā mitrājiem raksturīgo augu sugu un biotopu saglabāšanas vieta, arī kā vieta daudzu bezmugurkaulnieku sugu eksistences nodrošināšanā.

Apmeklējumi:
* No 1.jūnija līdz 31.oktobrim pārgājieni notiek katru piektdienu Dagņa Vasiļevska pavadībā. Lūgums iepriekš zvanīt darba dienās no 9.00 līdz 17.00 un vienoties par tikšanās laiku un vietu, tel. 26112686.

* No 1.jūnija līdz 31.oktobrim mēneša pirmajā svētdienā plkst. 10.00 un plkst. 13.00 var apmeklēt Sildu dabas taku Regīnas Indriķes pavadībā. Lūgums iepriekš pieteikties, zvanot darba dienās no 9.00 līdz 17.00 pa tel. 29139677.

Kristakrūga skatu tornis

Reizēm viss, kas ir vajadzīgs, tas ir paraudzīties uz ierasto no cita skatupunkta. Kristakrūga skatu tornis, kas slejas 27 metru augstumā, paver elpu aizraujošu skatu uz Teiču purva rezervātu no tā dienvidu puses. Katrā gadalaikā purva ainava vērotāja acīm atklāj arvien jaunas nianses.

Marinzejas ezers

Marinzejas (Marijas, Marindzes, Mariņezers, Mariensejas) ezers atrodas Atašienes pagastā, Krustpils novadā un tas ir otrais lielākais ezers novadā pēc tā platības. Ezera platība – 74,5 ha (agrāk 99 ha), garums – 2,0 km (DA-ZR), lielākais platums – 0,6 km (D daļā). Vidējais dziļums – 2,2 m, lielākais dziļums – 4,0 – 4,5 m. Ezerā ietek Ilzīte un Oklā jeb Asaru upes un grāvji. Ezerā mīt līdakas, asari, raudas, līnis, plauži, zuši, vīķes, ķīši, mailītes, vēdzeles, karūsas, karpas, kā arī ruduļi. Makšķerniekiem un kājāmgājējiem ir tiesības brīvi izmantot dabisko tauvas joslu, kuras platums ir noteikts 4 metri. Makšķerēšana ezerā norit saskaņā ar makšķerēšanas noteikumiem. Pie ezera pieejama labiekārtota publiska atpūtas vieta.

Rogāļu akmens un grava

Mazs piedzīvojums teiksmainā ainavā, visos gadalaikos, bet sevišķi, protams, rudenī. Tā visprecīzāk varētu raksturot Rogāļu gravu, kuras izcelsme, kā vēsta teika, ir Pērkona dusmu rezultāts un radusies no viņa radītas ūdens šalts, tagad - Rogāļu upītes. Gravai cauri ved iekopta taka, kuru, rāmi snaužot, sargā kokā veidotās latvju dievības no Rogāļu gravas radīšanas mīta. Šo vietu iecienījuši arī mīlētāji, savu kopdzīvi iesākot, jo te plūst Mīlestības avotiņš.

Taču īpašas ievērības cienīgs ir Rogāļu dižakmens, kas atrodas gravas lejpusē, netālu no upes  ietekas Daugavā. Tas atceļojis no Karēlijas zemes šauruma un spēj pārsteigt ar savu dižumu. Tā izmērs ir 6,5 x 4,6 x 3,7 metri un to papildina turpat blakus esoša 4 metrus gara atlūdza. Skats iespaidīgs!

Silabebru ezers

Silabebru ezers ir dabas  liegums, Natura 2000 teritorija no 2004.gada, tāpat ezers ir nozīmīga ūdensputnu (melnais zīriņš, lielais dumpis, Seivi ķauķis u.c.) ligzdošanas vieta un nozīmīga aizsargājamās augu sugas - lēzeļa lipares atradne, kā arī nozīmīgs ES aizsargājamais biotops -mezotrofa ūdenstilpe, kas ir Austrumlatvijā ļoti reti sastopams biotopu komplekss. Aizsargājamā teritorija izveidota, lai nepieļautu šīs vietas pārveidošanu un ūdens režīma pielāgošanu saimnieciskajām interesēm, kas negatīvi ietekmētu aizsargājamo putnu sugu ligzdošanu un augu atradnes. 

GPS 56.605230;26.085504

Lielais Pelečāres purvs

Lielais Pelečāres purvs (saukts arī Lielais purvs, Pelečāres purvs, Pelēčāres purvs, Pelēčores pūrs) ir augstais purvs. Kopš 1977. gada purvs ir kļuvis par C tipa dabas liegumu, bet pašlaik tas ir arī Natura 2000 īpaši aizsargājamā teritorija. Dabas lieguma vidus un ziemeļu daļa ietilpst Atašienes pagastā Krustpils novadā. Pārējās lieguma teritorijas ietver bijušos Preiļu un Madonas rajonus. Purva platība ir 5331 hektāri. Purvs ir izcila putnu aizsardzības teritorija. Tā malās atrodas meži, kuros ligzdo dažādu sugu dzeņi. Liegumā ir sastopamas daudzas aizsargājamas putnu sugas, kuru vidū ir minamas: melnais stārķis, rubenis, mednis, melnkakla gārgale, pļavas lija, peļu klijāns, mazais ērglis un citas sugas. Dabas lieguma teritorijā ir sastopami arī zirgskābeņu zilenītis un lielais tritons — sugas, kas ir iekļautas Eiropas Savienības Biotopu direktīvās. Purva teritorijā atrodas daudz mazu ezeriņu un akaču, kā arī vairāki purvi, to vidū: Bojāru purvs, Morku purvs, Deigļu purvs un Garais purvs. Šeit ir arī divas salas — Zaļā sala un Miežu sala.

Timsmales ezers

Timsmales ezers (Baltezers) atrodas Variešu pagastā, Krustpils novadā, un tam ir piešķirts dabas lieguma statuss. Tā ir Natura 2000 teritorija, kas ietver Timsmales ezeru (Baltezeru) un apkārtējos mežus, kas veido buferjoslu. Tā kā ezers ir bezteces, meža buferjosla ir īpaši svarīga ezera ūdens kvalitātes saglabāšanā. Tas ir viens no izcilākajiem Latvijas dzidrūdens ezeriem – ar mazmineralizētu ūdeni, izcilu īpaši aizsargājamās sugas – šaurlapu ežgalvītes atradni. Sastopami vairāki Latvijā īpaši aizsargājami biotopi. Ezera spoguļlaukums – 45 ha, vidējais dziļums ir 3,7 metri, bet maksimālais dziļums - 8,5 metri. Sastopamās zivis ezerā – līdakas, asari, raudas, ķīši, līņi. Makšķerniekiem un kājāmgājējiem ir tiesības brīvi izmantot dabisko tauvas joslu, kuras platums ir noteikts 4 metri. Makšķerēšana ezerā norit saskaņā ar makšķerēšanas noteikumiem. Timsmales ezera krastā ir labiekārtotas vairākas publiskas atpūtas vietas.

Vaiķu akmens

Vēlaties redzēt akmeni, kas ticis iemūžināts uz Latvijas pasta pastmarkas? Tad dodieties pie Vaiķu dižakmeņa - viena no 15 lielākajiem Latvijas akmeņiem. Tā neparastā forma ar plakano virsmu jau izsenis raisījusi cilvēku iztēli. Dažādos laikos radušies nostāsti vēsta, ka dižakmens kalpojis gan par galdu velnam, gan maltītes vietu tādiem iekarotājiem kā Pēterim I un Napoleonam. Kas zin? Skats no tā paveras idillisks un uzkāpt uz šīs dabas skatuves var ikviens. Novērtēsim mūsu dabas bagātības.